Decentralizētās finanses (turpmāk – DeFi) ir viens no ievērības cienīgiem finanšu tehnoloģiju (FinTech) aktivitāšu sektoriem.1 Augošā tendence jau ir piesaistījusi miljardiem ASV dolāru un turpina stimulēt sabiedrības interesi. DeFi tika veidotas pretstatā centralizētajām finansēm (turpmāk – CeFi), lai sniegtu tādas priekšrocības kā, piemēram, decentralizēto pārvaldību, viedos līgumus un atvērtā koda tehnoloģijas. Kaut arī DeFi palīdz samazināt esošos riskus, vienlaikus tās rada jaunus izaicinājumus. Šajā rakstā sniegts neliels ieskats DeFi ekosistēmā, tās priekšrocībās un trūkumos, kas Latvijas tiesību vidē ir salīdzinoši maz pētīti.
Ievads
Decentralizētās finanses ir ekosistēma, kuru veido uz blokķēdēm balstītas lietojumprogrammas, kuras izmantojot finanšu pakalpojumi tiek sniegti bez trešās personas starpniecības.
DeFi aizsākumi meklējami 2009. gada janvārī, kad parādījās pirmā blokķēde Bitcoin un kriptovalūta – bitmonēta (bitkoins). Taču par pagrieziena brīdi kļuva 2015. gada jūlijs, kad tostarp DeFi lietojumprogrammām tika radīta Ethereum blokķēde. Uz tās pamata joprojām veido vairākumu DeFi lietojumprogrammu, taču pamazām popularitāti sāk gūt arī citas blokķēdes, piemēram, Solana, Dogecoin, Monero, Oasis.
DeFi tiek piedēvēts milzīgs izaugsmes potenciāls. Šī raksta tapšanas brīdī kriptovalūtu maku skaits, kas mijiedarbojas ar DeFi protokoliem, pārsniedz 4,5 miljonus.2 Ņemot vērā to, ka vienai personai var piederēt vairāk nekā viens maks, DeFi unikālo lietotāju skaits noteikti ir mazāks, tomēr tas jebkurā gadījumā ir ievērojams. Taču izbrīnu rada cits skaitlis. Minētajos makos esošo kriptovalūtu tirgus vērtības kopsumma vien pāris gadu laikā ir sasniegusi ievērojamu apmēru (110 miljardi ASV dolāru 2021. gada novembrī, salīdzinot ar vienu miljardu ASV dolāru 2018. gada jūnijā),3 kas, ekspertu ieskatā, var vairākkārt pieaugt jau šogad.4 Tik strauju izaugsmi Starptautiskais Valūtas fonds skaidro ar efektu, ko radīja tieši DeFi, proti, decentralizētas biržas, kas ļauj lietotājiem tirgot kriptovalūtas bez starpnieka, kā arī kredītu platformas, kas saved kopā aizņēmējus un aizdevējus bez nepieciešamības veikt klienta kredītriska novērtējumu.5 Kaut arī DeFi pagaidām ieņem salīdzinoši nelielu finanšu tirgus daļu, tās popularitāte un potenciāls sāk gūt sistēmisku nozīmi finanšu tirgos.
DeFi potenciāls var pārveidot tradicionālos finanšu pakalpojumus, piemēram, maksājumus, valūtas maiņu, investīcijas, apdrošināšanu un kredītus. Lai gan faktiski DeFi piedāvā analoģiskus pakalpojumus, galvenā atšķirība no centralizētajām finansēm ir veidā, kā šie pakalpojumi tiek sniegti.
DeFi un CeFi salīdzinājums
Turpmāk minētie aspekti palīdz labāk izprast DeFi un CeFi atšķirības, priekšrocības un trūkumus.
Decentralizācija. Tradicionāli finanšu pakalpojumus sniedz kāda centralizēta iestāde, piemēram, kredītiestāde, apdrošināšanas sabiedrība vai brokeris. Pakalpojumu sniegšanā var būt iesaistīti arī starpnieki (citas kredītiestādes vai brokeri), tādējādi padarot sistēmu vēl komplicētāku. Savukārt blokķēdes tehnoloģija darbojas bez trešās personas, jo tās funkciju pilda viedie līgumi. Viedais līgums ir automatizēts kods (programma), kas darbojas blokķēdē, kad izpildās šajā kodā iepriekš noteiktie nosacījumi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes