ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

17. Maijs 2022 /Nr.20 (1234)

Elektronisko pierādījumu piemērošanas izaicinājumi
Agita Sprūde
Zvērināta advokāte "Sorainen ZAB SIA" 

1. Ievads

Pirms kāda laika mikroblogošanas vietnē Twitter izraisījās diskusija par pareizu dokumentu parakstīšanu, iesniedzot pieteikumu tiesā. Bija kolēģi, kas dažos gadījumos bija saņēmuši lēmumu no tiesas par pieteikuma nepieņemšanu, ja pieteikums bija e-parakstīts vienā pakotnē ar pielikumiem, savukārt citiem tiesnešiem (kā arī Tieslietu ministrijai 2021. gada skaidrojumā) šāds formāts bija licies atbilstošs likuma prasībām. No tā var secināt, ka, lai arī ir Elektronisko dokumentu likums, kas elektronisko dokumentu (šī likuma izpratnē) izceļ un īpaši skaidri nosaka tā formas prasības salīdzinājumā ar citiem elektronisko pierādījumu veidiem, praksē tā piemērošana tomēr nav viennozīmīga. Līdz ar to rodas arī jautājums: kā ir ar citiem elektronisko pierādījumu veidiem un ar elektronisko pierādījumu izmantošanu kopumā?

Dzīvojam pasaulē, kur tehnoloģijas attīstās nepārtraukti un ik gadu rodas jauni tehnoloģiskie risinājumi, jauni digitālie produkti un saziņas metodes. Tas nenoliedzami ietekmē arī sabiedrību kopumā. Vispārējās datu aizsardzības regulas1 un eIDAS regulas2 pieņemšana ir sekmējusi plašāku elektronisko datu apriti un atteikšanos no papīra izmantošanas lietvedībā, tādējādi padarot oriģinālos elektroniskos pierādījumus vēl svarīgākus praksē. Arī Covid-19 pandēmija bija grūdiens daudziem uzņēmumiem pāriet uz elektronisko datu apriti. Jau labu laiku gan biznesā, gan ikdienā ierasta ir komunikācija, izmantojot tikai elektroniskos saziņas līdzekļus. Līdz ar to tehnoloģijām un elektroniskajiem pierādījumiem strīdu risināšanā jau tagad ir nozīmīga loma un sagaidāms, ka tā tikai pieaugs. Lai šādus strīdus spētu taisnīgi un efektīvi atrisināt, juristiem būs jāspēj pielāgoties, kā arī jābūt ar pamatizpratni par to, kā darbojas tehnoloģijas un kādas iespējas tās nodrošina.

Lai arī nereti šie strīdi ir tehniski tik specializēti, ka puses izvēlas tos risināt šķīrējtiesā un pēdējos gados jau teju visās šķīrējtiesu tematikai veltītajās konferencēs runā par viedlīgumiem un blokķēdes tehnoloģijā balstītiem šķīrējtiesas procesiem, tomēr lielākoties strīdi joprojām tiek skatīti klasiskajās tiesās. Kā to vēsta šī numura tematika, FinTech joma ir viena no tām, kas visciešāk saistīta ar tehnoloģiju attīstību un digitālo vidi.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Mārtiņš Bērziņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Bankas pieredze: kā sadarbība ar FinTech var paātrināt uzņēmuma izaugsmi un atvieglot ikdienu
Arvien biežāk dažādu nozaru uzņēmumi, t.sk. finanšu, izvēlas savus risinājumus radīt nevis paši no A līdz Z, bet gan konkrētā to izstrādes posmā piesaistīt partnerus. Finanšu tehnoloģiju uzņēmumu pakalpojumu izmantošana kļūst ...
Marine Krasovska
Skaidrojumi. Viedokļi
FinTech ekosistēma Latvijā: izaicinājumi un attīstības virzieni
Inese Lazdovska
Skaidrojumi. Viedokļi
Finanšu tiesību problemātikas risinājumu ietekme uz Latvijas FinTech nozares attīstību
Anna Vladimirova-Krjukova
Skaidrojumi. Viedokļi
Personas dati FinTech uzņēmumos: pirms lietošanas izlasiet instrukciju
Veronika Sajadova
Skaidrojumi. Viedokļi
Decentralizēta ilūzija par finanšu brīvību
Decentralizētās finanses (turpmāk – DeFi) ir viens no ievērības cienīgiem finanšu tehnoloģiju (FinTech) aktivitāšu sektoriem.1 Augošā tendence jau ir piesaistījusi miljardiem ASV dolāru un turpina stimulēt sabiedrības interesi. ...
AUTORU KATALOGS