ŽURNĀLS Redaktora sleja

19. maijā Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā aicina Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstīm veikt visus nepieciešamos pasākumus starptautiskajās tiesās un procesos, lai atbalstītu Krievijas un Baltkrievijas valdošo režīmu kriminālvajāšanu par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci, genocīdu un agresiju. Šīs izmeklēšanas un ar to saistītās kriminālvajāšanas jāattiecina uz visu Krievijas bruņoto spēku personālu un valdības amatpersonām, kas iesaistītas kara noziegumos.¹ Eiropas Savienība tiek aicināta atbalstīt īpaša starptautiska tribunāla izveidi, lai sodītu par noziegumiem, kas nav Starptautiskās krimināltiesas jurisdikcijā, un sauktu pie atbildības Krievijas un tās sabiedroto politiskos līderus un militāros komandierus.

Eiropas Parlamenta deputāti arī vēlas, lai Eiropas Savienība pēc iespējas ātrāk nodrošinātu visus nepieciešamos cilvēkresursus un budžeta resursus, kā arī administratīvo, izmeklēšanas un loģistikas atbalstu šāda tribunāla izveidei. Eiropas Parlamenta deputāti norāda, ka zvērības, par kurām tiek ziņots, tostarp pilsētu neselektīva apšaude, piespiedu deportācijas, aizliegtas munīcijas izmantošana, uzbrukumi civiliedzīvotājiem, kuri cenšas bēgt pa humanitārajiem koridoriem, civiliedzīvotāju nogalināšana, seksuālā vardarbība, ir rupji starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi, kas var tikt kvalificēti kā kara noziegumi, par kuriem līdz šim neviens nav ticis ne vajāts tiesas ceļā, ne sodīts.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.²

Cilvēce nedrīkst pieļaut, ka Krievijas pastrādātie noziegumi Ukrainā paliek nesodīti. Latvija jau pirms Eiropas Parlamenta rezolūcijas ir sniegusi atbalstu noziegumu izmeklēšanai, proti, 14. aprīlī, Latvija veica 100 000 eiro iemaksu Starptautiskās krimināltiesas darba atbalstam, veicot izmeklēšanu saistībā ar apsūdzībām par Vladimira Putina režīma pastrādātajiem kara noziegumiem Ukrainā. Tāpat arī Latvijas Republikas prokuratūra izvērtē un apkopo Ukrainas bēgļu liecības un nodos tās Starptautiskās krimināltiesas izmeklētājiem Hāgā. Kā arī Latvija ir pievienojusies Ukrainas sūdzībai pret Krieviju Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskajā tiesā un atbalstīs Ukrainu šajā procesā.

Pie šī noteikti nevajadzētu apstāties, un Latvijai vajadzētu sniegt maksimāli iespējamo atbalstu šo izmeklēšanu sekmēšanai un visu nežēlīgo noziegumu atklāšanai, kā arī vainīgo personu sodīšanai.

Pēc Otrā pasaules kara Vācijas vainīgās militārpersonas tika tiesātas, kamēr Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) armija palika starptautiskā līmenī nesodīta, lai gan arī veica zvērības citās okupēto valstu teritorijās, t.sk. Latvijā un pret Latvijas tautu.

Nevar tikt pieļauta situācija, ka PSRS mantiniece Krievija atkal paliek nesodīta par tās izdarītajām zvērībām – šoreiz Ukrainas teritorijā!