Komentārs par Satversmes tiesā ierosināto lietu par Sodu reģistra likuma normu, kas paredz, ka Sodu reģistra arhīva datubāzē glabā ziņas par attaisnoto personu.
Ievads
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (turpmāk – Regula) paredz pārziņiem noteikta veida prasības un pienākumus, kas ir obligāti izpildāmi, lai plānotā vai jau veicamā personas datu apstrāde būtu atbilstoša datu aizsardzības prasībām. Tajā noteikto prasību ieviešanas pārejas periodā, kas ilga divus gadus, un jo īpaši pirmajā piemērošanas gadā sabiedrībā kopumā pastāvēja ļoti liela ažiotāža. Studentiem piemītoša iezīme atlikt izpildāmos mājasdarbus bija vērojama arī daudziem privātajā un publiskajā sektorā esošajiem pārziņiem.
Atbilstoši Regulā noteiktajam publiskā sektora pārziņiem bija jāizrevidē uz viņu darbību attiecināmie iekšējie un ārējie tiesību akti, lai pārbaudītu tajā iekļaujamo noteikumu atbilstību datu aizsardzības prasībām.
Vēl pirms Regulas piemērošanas uzsākšanas (2018. gada 25. maija) Ministru prezidents M. Kučinskis ministrijām uzdeva "līdz 2018. gada 1. decembrim izvērtēt, vai attiecīgās nozares normatīvie akti, kas paredz fizisko personu datu apstrādi, atbilst [Regulas] prasībām, un, ja nepieciešams, izstrādāt normatīvo aktu projektus un noteiktā kārtībā iesniegt tos izskatīšanai Ministru kabinetā".1 Minētā uzdevuma izpildes pirmie rezultāti starptautiskā līmenī parādījās Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) 2021. gada 22. jūnijā pasludinātajā spriedumā lietā C-439/19 Latvijas Republikas Saeima (Points de pénalité),2 kurā EST Latvijas Republikai veltīja ļoti kritisku nostāju attiecībā uz datu aizsardzības prasību neievērošanu ārējos normatīvajos aktos. Ar Satversmes tiesas 2021. gada 13. novembra spriedumu lietā Nr. 2018-18-013 apstrīdētā norma, kas paredzēja Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra informāciju par pārkāpuma uzskaites punktiem kā vispārpieejamu, tika atzīta par neatbilstošu Satversmes 96. pantam.
Savukārt 2022. gada 1. martā Satversmes tiesā ir ierosināta lieta "Par Sodu reģistra likuma 23. panta 1. punkta, ciktāl tas attiecas uz ziņām par attaisnoto personu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam".4 Minētais lēmums liek secināt, ka ārējos normatīvajos aktos ir saskatāmas sistemātiskas problēmas no datu aizsardzības viedokļa, kas attiecīgi apliecina, ka šīs problēmas līdz pat šim brīdim pilnā apmērā nav apzinātas un novērstas. Tādēļ autors šajā rakstā pievērsīsies Satversmes tiesā esošās aktuālās Sodu reģistra lietas izvērtēšanai, lai sniegtu savu redzējumu par apstrīdētās normas iespējamo neatbilstību Satversmes 96.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes