ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

7. Jūnijs 2022 /Nr.23 (1237)

Jaunā vertikālo nolīgumu grupu atbrīvojuma regula un pamatnostādnes
Kādas izmaiņas paredz jaunais regulējums
Mg. iur.
Matīss Dzelve
Konkurences padomes Juridiskā departamenta juriskonsults 
Mg. iur.
Estere Kozlinska
Konkurences padomes Analītiskā departamenta eksperte 

Šī raksta mērķis ir informēt un sniegt vispārīgu ieskatu jaunā regulējuma saturā, īpaši vēršot uzmanību uz tajā ietvertajām būtiskākajām izmaiņām.

Ievads

2022. gada 10. maijā Eiropas Komisija (turpmāk – EK) pieņēma jaunu regulējumu konkurences tiesībās attiecībā uz vertikālajām vienošanām, proti, tika pieņemta jauna Vertikālo nolīgumu grupu atbrīvojuma regula1 (Vertical block exemption regulation) (turpmāk – jaunais VBER), kā arī VBER skaidrojošās Vertikālās pamatnostādnes2 (Guidelines on Vertical Restraints) (turpmāk – jaunais VGL). Jaunais regulējums visā Eiropas Savienībā stājās spēkā 2022. gada 1. jūnijā. Ar jaunā VBER spēkā stāšanos spēku zaudē 2010. gada Vertikālo nolīgumu grupālā atbrīvojuma regula3 (turpmāk – līdzšinējais VBER) un attiecīgi arī Vertikālās pamatnostādnes4 (turpmāk – līdzšinējais VGL).

Šī raksta mērķis ir informēt un sniegt vispārīgu ieskatu jaunā regulējuma saturā, īpaši vēršot uzmanību uz tajā ietvertajām būtiskākajām izmaiņām.

 

Gan līdzšinējā, gan jaunā VBER atbrīvojums prezumē vertikālo vienošanos atbilstību konkurences tiesībām

Vienošanās ir vertikāla, ja to slēdz tirgus dalībnieki, kas darbojas atšķirīgos ražošanas vai izplatīšanas līmeņos – starp uzņēmumu augšupējā līmenī un citu uzņēmumu lejupējā līmenī. Piemēram, vienošanās starp ražotāju un vairumtirgotāju vai vairumtirgotāju un mazumtirgotāju un tamlīdzīgi.

No Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 101. panta 1. punkta5 izriet, ka ir aizliegtas tirgus dalībnieku vienošanās, kas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un kuru mērķis vai sekas ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū. Savukārt ar LESD 101. panta 3. punktu paredzēts atbrīvojums no LESD 101. panta 1. punktā paredzētā aizlieguma tādām vienošanām, kas nodrošina pietiekamus efektivitātes ieguvumus, lai atsvērtu to radīto negatīvo ietekmi uz konkurenci. Praksē tiek uzskatīts, ka vertikālās vienošanās ir mazāk kaitīgas konkurencei nekā horizontālās vienošanās,6 likumsakarīgi – to attaisnošana saskaņā ar LESD 101. panta 3. punktu7 ir ievērojami vieglāk paveicama. Savukārt gan jaunais VBER, gan līdzšinējais VBER rada režīmu, kurā šādu individuālo novērtējumu veikt nav nepieciešams.

Gan līdzšinējā VBER mērķis, gan jaunā VBER mērķis ir radīt likumīguma prezumpciju jeb "drošo zonu" (safe harbour) atsevišķu vertikālo vienošanos veidiem, kas tiek automātiski atbrīvotas no LESD 101. panta 1. punktā nostiprinātā aizlieguma, prezumējot, ka attiecīgā vienošanās tirgū rada pietiekami lielus efektivitātes ieguvumus, kas atsver to potenciālo negatīvo ietekmi uz konkurenci (izpilda LESD 101. panta 3. punkta priekšnosacījumus). Ja vienošanās dalībnieku tirgus daļas konkrētajā tirgū, kurā katrs no tiem darbojas, nepārsniedz 30 % un vienošanās nesatur stingros (hardcore restrictions) vai izslēgtos ierobežojumus (excluded restrictions), tad vienošanās ir saderīga ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu un konkurences ierobežošanas risku nerada. Vienlaikus, ja kāds no šiem VBER nostiprinātajiem nosacījumiem neizpildās, minētais vēl nenozīmē, ka pastāv LESD 101. panta 1. punkta pārkāpums, bet gan tikai rada nepieciešamību pēc individuāla novērtējuma saskaņā ar LESD 101. panta 3. punktu.

 

Līdzšinējā regulējuma problemātika un nepieciešamība pēc jauna regulējuma

Līdzšinējā VBER 10. pants nosaka, ka regula zaudē spēku 2022. gada 31. maijā. Līdz ar to, lai arī gribētos domāt, ka galvenais iemesls jaunā regulējuma pieņemšanai bija tirgus attīstības tendences, savā ziņā tā bija arī vienkārša nepieciešamība pēc jauna regulējuma, jo līdzšinējais zaudēs spēku.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Artūrs Caics, Vita Rancāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Ieskaita piemērošana pret kreditora gribu
Kaspars Čerbakovs
Viedoklis
Tiesas pienākums spriedumā noteikt tiesības saņemt procentus
Rakstā izklāstītie apstākļi izriet no pirmās instances un apelācijas instances tiesas spriedumiem, kuri taisīti 2020., 2021. un 2022. gadā, kad saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10. panta noteikumiem arī ...
Viktors Makucevičs
Viedoklis
Dažas piezīmes par prasības summas un piedziņas perioda norādīšanu mantiska rakstura prasībās
Allars Apsītis, Jolanta Dinsberga, Dace Tarasova
Skaidrojumi. Viedokļi
Romas impērijas agentes in rebus kā mūsdienu kārtības uzturēšanas dienestu nominālie priekšteči
Līdzās citiem nozīmīgiem materiālās un nemateriālās kultūras sasniegumiem Senās Romas civilizācija, Romas impērija pazīstama arī ar vienu no senākajiem zināmajiem "speciālajiem dienestiem" (jeb īpašu informācijas vākšanas un ...
Jekaterina Davidoviča, Ieva Hūna
Tiesību prakse
Aktualitātes Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā
Tieslietu ministrija ir apkopojusi 2021. gada Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST), tajā skaitā Vispārējās tiesas (turpmāk – VT), interesantākos spriedumus. Šajā judikatūras apkopojumā iekļauti spriedumi, kuros EST ir lēmusi ...
AUTORU KATALOGS