Šī raksta tapšanas laikā universitātēs pilnā sparā rit studiju, bakalauru un maģistru darbu pabeigšana, iesniegšana un aizstāvēšana. Arī šo rindu autors akadēmiskā mācībspēka amata pienākumu ietvaros ir vairāku šādu darbu vadītājs un recenzents. Paralēli tam autors arī pats šobrīd strādā pie zinātniskā raksta sagatavošanas, kā arī, protams, ir dažādu rakstu un pētījumu lasītājs. Atsaucoties žurnāla "Jurista Vārds" aicinājumam, kā arī papildinot vairāku citu godājamu autoru nesen publicētās atziņas par juridisku pētījumu veikšanu un avotu izmantošanu tajos,1 šo rindu autors sniegs dažas piebildes un pārdomas no pētījuma autora, vadītāja un lasītāja perspektīvas.
Pētījuma idejas un tēžu izstrāde
Savulaik, apgūstot juridisko pētījumu veikšanu un vēlāk arī izstrādājot doktora disertāciju, šo rindu autoram ir palicis spilgtā atmiņā nu jau mūžībā aizgājušā profesora Kalvja Torgāna sacītais, ka, uzsākot juridiska pētījuma, arī bakalaura, maģistra un doktora darba, izstrādi, autoram vienmēr ir jājautā sev nevis tas, ko juridiskā zinātne var dot autoram, bet gan – ko autors var dot juridiskajai zinātnei. Citiem vārdiem, kas ir atziņas, ar kurām autors var papildināt juridisko zinātni? Pirmajā brīdī tas var šķist pārspīlēti, tomēr redzējums par iespējamām atziņām ir nepieciešams, jau uzsākot darbu pie pētījuma rakstīšanas, lai darba gaitā analīzi un diskusiju mērķtiecīgi virzītu pretim šo atziņu pamatošanai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes