ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

21. Jūnijs 2022 /Nr.25/26 (1239/1240)

Naida noziegumu sabiedriskā izpratne
Aivita Putniņa
Antropoloģe, Latvijas Universitātes asociētā profesore 
Ildze Jakunova
Antropoloģe, doktorante Helsinku universitātē 
Liene Jurgelāne
Antropoloģe, mācību kolektīva "new visions" līdzdibinātāja 

Šajā rakstā ir apkopota informācija par naida noziegumu būtību, motivāciju, biežāk skartajām pazīmēm un grupām, kā arī identifikācijas šķēršļiem Latvijā. Raksts ir balstīts pētījumā, kas veikts Eiropas Savienības (ES) programmas "Tiesības, vienlīdzība un pilsonība" projekta "Kapacitātes celšana un izpratnes veicināšana, lai novērstu un mazinātu neiecietību Latvijā" īstenošanas ietvaros. Pētījums tapis, analizējot starptautisko literatūru, pieejamos datus un intervijas ar jomas ekspertiem.

Nepieciešamība īpaši izdalīt un novērst naida noziegumus Latvijā ir nākusi no ārpuses – starptautiskajām saistībām. ES diskriminācija, balstoties rasē vai etniskajā izcelsmē, ir aizliegta ar Pamattiesību hartu, Eiropas Rasu vienlīdzības direktīvu un pamatlēmumu par rasisma un ksenofobijas izpausmju apkarošanu. Institucionāli dalībvalstu īstenoto politiku pārrauga Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību (angļu val. European Commission against Racism and Intolerance; turpmāk – ECRI), kas izvērtē situāciju dalībvalstī un sniedz ieteikumus.

Pētījumi liecina, ka Latvijā naida noziegumi tiek vāji atpazīti un vietējā līmenī lielākoties nav bijuši aktuāli. Pie tā vainojama gan augstāka tolerance pret vardarbību kopumā, gan apdraudējuma sajūta no citādā sabiedrībā, gan arī plašāku diskusiju trūkums, ieviešot naida noziegumu jēdzienu. Nozīmīgu soli 2021. gada jūnijā spēra bijusī iekšlietu ministre Marija Golubeva, kura naida noziegumu novēršanu pasludināja par politisku ministrijas prioritāti. Tomēr naida noziegumu tematika ir ārkārtīgi kompleksa un prasa starpdisciplināru pieeju izpratnes veidošanā par naida noziegumu dinamiku, jo aptver ne tikai nozieguma tiesiskos, bet arī sociālos un psiholoģiskos aspektus, kā arī darbojas ES vērtību kontekstā, uzsverot katra cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju un vienlīdzību.

Naida nozieguma identificēšana un novēršana starptautiskajā kontekstā ir bijusi nozīmīga to atšķirības dēļ. Pirmkārt, naida noziegumi skar ne tikai personu, pret kuru izdarīts noziedzīgs nodarījums, bet arī personas sociālo identitāti un citus šīs grupas pārstāvjus, tā radot papildu kaitējumu individuālam nodarījumam. Sabiedrības līmenī tas uztur spriedzi un nesaticību un apdraudēto grupu pārstāvjiem mazina drošības sajūtu un vēlmi veidot dzīvi Latvijā.

 

Naids un naida noziegumi

Naida kā nozieguma definēšana ir salīdzinoši jauna un pretrunīgi uztverta parādība arī starptautiskajā arēnā.1 Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja (angļu val. OSCE Office for Democratic Institutions and Human Rights; turpmāk – ODIHR) naida nozieguma definīcija ir starptautiskas vienošanās rezultāts un ietver divus kritērijus: (1) tas ir nodarījums saskaņā ar valsts Krimināllikumu (turpmāk – KL) un (2) to motivē aizspriedums.

Kā norāda Džons Garlands un Korina Fanela,2 aizsprieduma (angļu val. bias) izvēle definīcijā nav nejauša, bet ļauj novirzīt fokusu no naida kā individuālas un spontānas emocijas uz aizspriedumu, kas ir plašāka sociāla parādība.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Kristīne Dupate
Skaidrojumi. Viedokļi
Naida noziegumi un naida runa: starptautiskie standarti un Latvijas tiesiskais regulējums
Šī raksta mērķis ir vispārīgi raksturot starptautisko tiesību prasības naida noziegumu un naida runas novēršanas jomā un Latvijas tiesiskajā regulējumā un prakses atbilstību šīm prasībām. Raksts atspoguļo tikai pašas galvenās ...
Karina Palkova, Kristīne Mārtinsone, Vija Sīle, Klāvs Sedlenieks
Skaidrojumi. Viedokļi
Naida jēdziena definējums un izpratne starpdisciplinārā perspektīvā
Cilvēces attīstības posmos naids bijis klātesošs, tā būtība ir nemainīga, taču naida saturiskā puse, kā arī naida izpausmes veidi un motīvi transformējas. Naida izpausmes transformācijas procesi ir skāruši arī mūsdienu ...
Ēriks Treļs
Skaidrojumi. Viedokļi
Normatīvā regulējuma problēmjautājumi lietās par naida izraisīšanu

Raksta mērķis ir uzsākt diskusiju par iespējamiem problēmjautājumiem, kas varētu rasties tiesību piemērotājam, kas identificē vai izmeklē naida noziegumus, kā arī piedāvāt šo problēmu iespējamos risinājumus.

Valentija Liholaja
Skaidrojumi. Viedokļi
Nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana un atbildība par to
Nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana sabiedrībā, kas īpaši aktualizējusies kopš Covid-19 pandēmijas sākuma un pēc Krievijas agresijas Ukrainā, starptautiskajos un Eiropas Savienības cilvēktiesību dokumentos ir atzīta par ...
Inese Ratfeldere , Dina Kļaviņa, Silvija Stupāne, Evita Lipe
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts policijas gatavība izmeklēt naida noziegumus
Naida noziegumi ir krimināli sodāmi nodarījumi, kuru pamatā ir aizspriedumi pret noteiktām sabiedrības grupām.1 Šo noziegumu izmeklēšana tiek aktualizēta un modernizēta atbilstoši ģeopolitiskai situācijai un valsts drošības risku ...
AUTORU KATALOGS