ŽURNĀLS Viedoklis

5. Jūlijs 2022 /Nr.27 (1241)

Arhaisms prasības nodrošināšanas izpildē
1 komentāri
Mg. iur.
Edgars Zelderis
Zvērināts advokāts 

Šī raksta mērķis ir vērst uzmanību uz nepilnībām Civilprocesa likuma normatīvajā regulējumā attiecībā uz tiesas lēmumiem par prasības nodrošināšanu uz nekustamo īpašumu. Tiks izvērtētas esošās tiesību normas un izdarīti secinājumi.

Problēmjautājuma būtība un birokrātija

Ar prasības nodrošināšanu saprot tos aizsardzības līdzekļus, ko tiesa uz prasītāja lūgumu iepriekš izlieto pret atbildētāju, lai nodrošinātu prasītājam iespēju gūt apmierinājumu prāvas vinnēšanas gadījumā. Jau prasību ceļot, kā arī procesa gaitā, bet bieži arī pirms prasības celšanas prasītājam ir svarīgi iegūt pārliecību, ka lietas vinnēšana tiesā nepaliks bez rezultātiem, bet ka tiešām dos viņam iespēju saņemt no atbildētāja apmierinājumu. Šim nolūkam izlieto dažādus līdzekļus ne tikai pašas prasības nodrošināšanai, bet arī pašu prasījumu izpildīšanai vēl pirms prasība celšanas un pat pirms saistības izpildīšanas iestāšanās.1

Civilprocesa likuma 137. panta "Prasības nodrošināšanas un pagaidu aizsardzības pamats un pieteikuma saturs" pirmā daļa nosaka, ka prasības nodrošināšanu var piemērot mantiska rakstura prasībās, ja ir pamats uzskatīt, ka tiesas sprieduma izpilde lietā varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama.

Lai labāk ilustrētu pastāvošās problēmas ar spēkā esošajām tiesību normām, sniegšu piemēru no prakses. Prasītājs kā kopīpašnieks vērsās tiesā ar prasību par dāvinājuma līgumu atzīšanu par pirkuma līgumiem, īpašuma tiesību atzīšanu, vienlaicīgi lūdzot nodrošināt prasību, ierakstot zemesgrāmatā nekustamo īpašumu nodalījumos aizlieguma atzīmes. Prasītājs tiesai norādīja, ka atbildētāji nav rīkojušies godprātīgi, slēdzot simulatīvus dāvinājuma līgumus, lai slēptu sākotnēji gribētu pirkuma līguma noslēgšanu un atstumtu prasītāju no pirmpirkuma tiesībām. Minētas arī citas atbildētāja apšaubāmas darbības, kā rezultātā ir pamats uzskatīt, ka atbildētājs varētu mēģināt apgrūtināt vai atsavināt sev piederošo īpašumu, lai izvairītos no sprieduma izpildes šajā lietā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 138. panta "Prasības nodrošinājuma līdzekļi" pirmās daļas 2. punktam kā prasības nodrošinājuma līdzeklis piemērojams aizlieguma atzīmes ierakstīšana attiecīgās kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Aleksandrs Bindemanis
10. Septembris 2024 / 20:07
0
ATBILDĒT
Paldies par saprotamo problemātikas izklāstu
visi numura raksti
Jānis Kārkliņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Noilguma pārtraukums ar parāda atzīšanu
Valentija Liholaja
Viedoklis
Personiski, huligāniski vai kādi citi motīvi? (Post scriptum)
Egons Rusanovs
Viedoklis
Prokurora darbības leģitimācijas problemātika Latvijas mūsdienu kriminālprocesā
Artūrs Šuspāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Citas lietas no defektīvas lietas pirkuma nošķiršana
Ilze Tralmaka
Tiesību prakses komentāri
Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2021-38-01
2022. gada 14. aprīlī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2021-38-01 "Par Kriminālprocesa likuma 529. panta pirmās daļas 3.1 punkta un 550. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam ...
AUTORU KATALOGS