Šobrīd Publisko iepirkumu likuma normas pieļauj iespēju, ka pretendents, balstoties uz citu personu spējām, iesniedz piedāvājumu, lai arī tā rīcībā nav pietiekami saimnieciskie resursi vai finansiālās spējas, lai izpildītu saistības pret pasūtītāju. Viena no šādām iespējām ir solidāro saistību nodibināšana. Arī gadījumā, ja pretendents ir balstījies uz citu personu saimnieciskajām un finansiālajām spējām, līguma slēgšanas tiesību piešķiršana ne vienmēr var tikt uzskatīta par tiesisku, jo ir noteikta kārtība, kā tiek nodibinātas solidāras saistības. Šajā rakstā tiks analizētas iespējamās problēmsituācijas, kas var rasties, ja pasūtītājs iepirkuma nolikumā ir izvirzījis prasību pēc solidāras atbildības un ja izpildītājs balstās uz citas personas spējām izpildīt saistības.
Par pretendenta saimnieciskā un finansiālā stāvokļa neatbilstību iepirkuma nolikuma prasībām
Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 45. panta pirmo daļu pasūtītājs var noteikt prasības attiecībā uz piegādātāja saimnieciskajām un finansiālajām spējām, kas nepieciešamas iepirkuma līguma izpildei. Minētās normas mērķis saprotams tādējādi, ka pasūtītāji var pārliecināties, ka piegādātājam ir attiecīgā pieredze un spējas veikt paredzētos būvdarbus vai sniegt pakalpojumus. Ar šo normu tiek maksimāli mazināts pasūtītāja risks, ka saistības pret pasūtītāju varētu netikt izpildītas tādu iemeslu dēļ, ka piegādātājam nav pieredzes noteikta apjoma būvdarbu vai pakalpojumu izpildē. Šāda normas izpratne izriet arī no judikatūras, kur atzīts, ka prasības pretendenta finansiālajam un saimnieciskajam stāvoklim (ko raksturo apgrozījums un pamatkapitāls) tiek izvirzītas tieši ar mērķi pārliecināties par pretendenta finansiālajām un saimnieciskajām spējām izpildīt līgumu.1
Vērtējot pretendenta saimnieciskās un finansiālās spējas, pasūtītājam vajadzētu ne tikai formāli vērtēt pretendenta sniegtās informācijas atbilstību nolikuma prasībām, bet arī vērtēt finanšu informāciju pēc būtības. Lielākoties iepirkumu nolikumos pasūtītāji ietver prasības attiecībā uz finanšu apgrozījumu, tomēr izvirzītas tiek arī prasības par finanšu rādītājiem, tādiem, piemēram, kā likviditātes koeficients, vai arī to, vai ir pozitīvs pašu kapitāls.
Piemēram, jebkurai saprātīgai personai var rasties pamatotas šaubas par spēju izpildīt saistības atbilstoši iepirkuma līgumā noteiktajam, ja pretendentam nav apgrozījuma vismaz līgumcenas apjomā vai ir negatīvs pašu kapitāls.
Šādā situācijā uzsverams princips par komercdarbības mērķi, proti, atbilstoši Komerclikuma 1.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes