Sporta tiesībās ir pieņemts, ka praktiski visus strīdus izskata specializētās sporta strīdu institūcijas. Atsevišķos sporta veidos (piemēram, motorsports, basketbols, volejbols utt.) ir savas specializētās tiesas, bet Sporta šķīrējtiesa (turpmāk – CAS) apvieno vairākus sporta veidus un tāpēc varētu būt uzskatāma par vienu no galvenajām šajā sistēmā. Ikdienas jautājumos katrā sporta veidā ir dažādas komisijas, komitejas, paneļi, specializētie tribunāli un citas līdzīgas lēmējorganizācijas, kuru nozīme sporta tiesībās aprobežojas ar konkrēta strīda atrisināšanu. Starp šiem ikdienas jautājumiem nereti nonāk arī lietas, kas pēc būtības ir darba strīdi. Saistībā ar darba strīdu izskatīšanu šķīrējtiesās ir saskatāmas pretrunas no likumu viedokļa.
Strīdu piekritība sportā
Lielākajās sporta veidu federācijās ir dažāda prakse strīdu izšķiršanas politikā. Šķīrējtiesas vai nu ir stingri rekomendētas (teju obligātas), vai brīvprātīgas.
Pirmajā līmenī katrā sporta veidā ir izstrādāta sava noteikumu sistēma, kuras piemērošanai atbildīgās federācijas uztur plašu grupu ar šauri specializētu [sporta] tiesnešu korpusu. Sporta tiesnešu kompetence parasti beidzas spēles laukuma ietvaros un ar konkrēto sporta veidu, tāpēc retāk uzzinām par sporta tiesībās interesantiem vai noderīgiem jaunumiem (juristu auditorijai) tieši no laukuma tiesnešiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes