Enerģētika ir stratēģiska nozare, jo bez enerģijas iztikt nevar. Tā vajadzīga apgaismošanai, apsildei un cilvēku un preču pārvadāšanai, un uz to pamatojas visas pārējās ekonomikas nozares – lauksaimniecība, rūpniecība un pakalpojumu nozare – un arī zinātnes progress. Mūsu dzīves kvalitātes nodrošināšanai vajag daudz enerģijas. Līdz ar to rodas arī piesārņojums (gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums, kā arī klimata pārmaiņas).1
Enerģētikas sektors ietver dažādus energoresursu izmantošanas posmus: 1) energoresursu ieguvi un piegādi energoresursu lietotājam; 2) energoresursu enerģijas pārveidi enerģijas patērētājam piemērotā enerģijas veidā – siltumenerģijā vai elektroenerģijā; 3) siltumenerģijas un elektroenerģijas piegādi patērētājiem.2
Nu jau gandrīz par ikdienišķu parādību ir kļuvis enerģētikas sektora tiesībpolitikai veltīts "Jurista Vārda" tematiskais numurs, kurā nozares eksperti un praktiķi apskata aktuālākos tiesībpolitikas jautājumus, kas saistīti ar enerģētikas nozares problemātiku un praksi gan starptautiskā mērogā, gan arī Latvijas robežās. Iepriekšējais tematiskais laidiens pie lasītājiem devās 2020. gada vasarā, un kopš tā iznākšanas pēdējie divi gadi enerģētikas nozarei ir bijuši ļoti dinamiski un izaicinājumiem pilni, kurus ietekmējuši gan starptautiski notikumi Covid-19 pandēmijas dēļ, gan arī Krievijas iebrukums Ukrainā. Šo pēdējo notikumu dēļ pasaulē un Eiropā arvien skaidrāk iezīmējas fakts, ka enerģija un derīgie izrakteņi var tikt izmantoti arī kā šantāžas instruments. Un ir radusies aizvien skaidrāka izpratne, cik enerģētikas nozare ir būtiska arī kā nacionālās drošības stūrakmens.
Enerģija tiek izmantota, lai nodrošinātu sabiedrībai nepieciešamos pakalpojumus. Mūsdienās enerģijas ražošanas sistēmas rada daudzas problēmas (piemēram, resursu izsīkšanu un vides piesārņojumu). Enerģētikas sistēmu pārveidošana ilgtspējas virzienā ir neizbēgama, ja pieņemam tos vides aizsardzības un attīstības mērķus, kas ir atzīti starptautiskā līmenī. Būtiska šīs pārveidošanas daļa ir enerģijas izmantošanas efektivitātes palielināšana visos sabiedrības sektoros. Mūsdienās pieejamās tehniskās un organizatoriskās iespējas ļauj apmierināt gan pamatvajadzības, gan arī papildu vajadzības pat ar mazāku enerģijas daudzumu.3
"Jurista Vārda" enerģētikai veltītajā tematiskajā numurā lasītājiem ir sagatavoti raksti par dažādām tematikām, kas aktuālas šobrīd Latvijā, proti, šajā laidienā var iepazīties ar apskatu par atjaunojamo energoresursu atbalsta tiesisko regulējumu un tā atskatu uz iepriekšējo gadu transformācijām, kā arī ar skatu uz nākotni tiek analizēta vēja parku attīstība Latvijā un ar to saistītās tiesvedības. Tāpat šajā laidienā tiek apskatīti pašvaldību energopatēriņa jautājumi, Baltijas energosistēmas balansēšanas tirgus, pausts viedoklis par jauniem elektroenerģijas tirgus dalībniekiem, tehnoloģijām un to radītajiem regulatīvajiem izaicinājumiem. Vienlaikus šajā laidienā arī var iepazīties ar jauno Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas darbības stratēģiju 2022.–2026. gadam, kā arī ar viedokli par solidaritātes principu enerģētikas jomā, kas ietver sevī analīzi par Līguma par Eiropas Savienības darbību 194. panta 1. punkta piemērošanu.
Ceram, ka lasītājiem sagatavotie raksti un izvēlētie temati liksies interesanti un lietderīgi. Lai enerģiska lasīšana!
1. Skat.: http://publications.europa.eu/resource/cellar/e90fc7b0-a251-47d6-a817-cb900e975b0a.0008.03/DOC_1
2. Skat.: https://edu.lu.lv/mod/book/view.php?id=39974
3. A. Mortensson. Enerģijas lietošana – kādam nolūkam? Skat.: https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/vides_izglitiba/materiali/Baltijas_regiona_ilgtspeja/BRI-2-LEKCIJA.pdf