Arvien plašāk arī Latvijas sabiedrībā iesakņojas atziņa, ka vislētākā enerģija ir tā enerģija, kuru mēs nepatērējam. Šajā rakstā īsi tiks iezīmēts galvenais par pašvaldību energopatēriņa izpēti un monitorēšanas darbībām.
Ievads
Šobrīd aizvien vairāk tiek aktualizēti jautājumi par Latvijas enerģētikas politikas uzstādījumiem un valsts "zaļo" mērķu sasniegšanu. Lai izpildītu Eiropas Savienības noteiktās prasības enerģētikas jomā, gan uzņēmējiem, gan publiskai pārvaldei jādomā un ikdienā jāstrādā caur "zaļo" prizmu – saimniekojot viedi, ietaupot resursus un gudri pārvaldot finanses, kas ļauj rūpēties par mūsu darbību ietekmi uz vidi ilgtermiņā. Par resursu taupīšanu un gudrāku pārvaldību mudina domāt arī aizvien pieaugošā elektroenerģijas cena un citu energoresursu cenu kāpums. Šis fakts ir pārsteidzis nesagatavotus ne tikai iedzīvotājus, bet arī publisko sektoru, tai skaitā pašvaldības, kurām savos budžetos ir jāatrod papildu finanses, lai segtu pieaugošos izdevumus par elektrību, apkuri, dzesēšanu, transportu, energoresursiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes