ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

16. Augusts 2022 /Nr.33 (1247)

Baltijas energosistēmas balansēšanas tirgus vērienīgu izmaiņu priekšā
Dr. oec.
Olga Bogdanova
 
Dr. sc. ing.
Gatis Junghāns
 

Pašlaik Baltijas energosistēmas darbība ir cieši saistīta ar Krievijas energosistēmu, kas nodrošina sistēmas frekvences stabilitāti. Tāpēc līdz šim neatkarīga un autonoma sistēmas frekvences kontroles un balansēšanas spēja Baltijas energosistēmā nebija attīstīta. Bet plānotā atvienošanās no Krievijas energosistēmas un sinhronizācija ar Eiropas pārvades sistēmu 2025. gadā, kā arī konvencionālo termoelektrostaciju pakāpeniska ģenerācijas samazināšana, pieaugot atjaunojamo energoresursu ģenerācijai, ir galvenie iemesli, kāpēc Baltijas energosistēmā pieaugs pieprasījums pēc lielākiem un jauna veida balansēšanas resursiem. Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmu operatori līdz 2025. gadam plāno ieviest fundamentālas izmaiņas Baltijas balansēšanas tirgū, lai veicinātu balansēšanas resursu attīstību un integrāciju Eiropas balansēšanas tirgū.

Pieaug pieprasījums pēc balansēšanas resursiem

Lai energosistēma darbotos stabili un spētu nodrošināt kvalitatīvu elektroapgādi, nepārtraukti jānodrošina balanss starp mainīgo elektroenerģijas patēriņu un ģenerāciju. Elektroenerģijas balansa regulēšanas procesu sauc par balansēšanu, un tā ir viena no elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru fundamentālajām funkcijām.

Pašlaik Baltijas energosistēma strādā sinhroni ar Krievijas apvienoto energosistēmu. Baltijas valstu pārvades sistēmu operatori daļēji regulē Baltijas energosistēmas balansu, neitralizējot rupjākas patēriņa un ģenerācijas disbalansa novirzes, bet Krievijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators nodrošina, lai Baltijas energosistēmā nepārtraukti būtu precīzs balanss un stabila sistēmas frekvence.

Taču divas megatendences, kas rada izaicinājumus Baltijas energosistēmas balansēšanā, ir ģenerācijas struktūras izmaiņas un desinhronizācijas no Krievijas apvienotas energosistēmas projekts.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Artūrs Caics
Skaidrojumi. Viedokļi
Atjaunojamo energoresursu atbalsts: atskats uz iepriekšējo gadu transformācijām
Ar katru jaunu desmitgadi jautājums par vides aizsardzību kļūst aizvien aktuālāks. Enerģētikas jomā šī jautājuma svarīga daļa ir ne vien SEG1 emisiju samazināšana un energoefektivitāte, bet arī AER2 plašāka izmantošana ...
Mārtiņš Aljēns, Artūrs Valderšteins
Skaidrojumi. Viedokļi
Nozīmīgs spriedums vēja elektrostaciju parku attīstībai
2022. gada 10. jūnijā stājās spēkā Administratīvās apgabaltiesas 2022. gada 10. maija spriedums lietā Nr. A420181220, ar kuru tiesa uzdeva Tukuma novada domei izdot SIA "Pienava wind" labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru tiktu ...
Aija Timofejeva
Skaidrojumi. Viedokļi
Pašvaldību energopatēriņa izpēte un monitorēšana
Arvien plašāk arī Latvijas sabiedrībā iesakņojas atziņa, ka vislētākā enerģija ir tā enerģija, kuru mēs nepatērējam. Šajā rakstā īsi tiks iezīmēts galvenais par pašvaldību energopatēriņa izpēti un monitorēšanas ...
Kristiāna Strenga
Skaidrojumi. Viedokļi
Solidaritātes princips enerģētikā un valsts loma enerģētiskās drošības stiprināšanā
Eiropas Savienības dalībvalstis jau vairākus gadus aktīvi palielina atjaunojamo energoresursu izmantošanu kopējā enerģijas patēriņā, bet tikai nesenie notikumi saistībā ar Krievijas Federācijas iebrukumu Ukrainā ir ļāvuši ...
Kārlis Gičevskis, Edgars Groza, Oļegs Linkevičs
Skaidrojumi. Viedokļi
Jauni elektroenerģijas tirgus dalībnieki un tehnoloģijas – regulatīvie izaicinājumi
AUTORU KATALOGS