ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

11. Oktobris 2022 /Nr.41 (1255)

Tiesneša norādīšanas pienākuma izpratne un nozīme civilprocesā
Dr. iur.
Rihards Gulbis
Senāta Civillietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks 

Tiesneša norādīšanas jeb izskaidrošanas pienākumu praksē nereti izprot nepamatoti šauri – kā tiesneša pienākumu paziņot pusēm par pierādījumu trūkumu Civilprocesa likuma 93. panta ceturtajā daļā norādītajos gadījumos. Tomēr minētais pienākums ir ievērojami plašāks, jo attiecas arī uz strīda izšķiršanai nozīmīgo faktisko apstākļu precizēšanu un tiesneša tiesību uzskatu atklāšanu pusēm. Norādīšanas pienākums ir nozīmīgs procesuāls rīks, tiesnesim nodrošinot tiesvedības procesa vadīšanu pēc būtības.

Šajā rakstā autors sniedz ieskatu par norādīšanas pienākuma mērķiem, tvērumu, tā veiksmīgas izpildes priekšnosacījumiem, norādījumu adresātiem u.c. jautājumiem, kas ir aktuāli saistībā ar šī pienākuma izpratni un izpildi. Raksta mērķis ir rosināt diskusiju par tiesneša lomu procesa vadīšanā pēc būtības, lai nodrošinātu tā efektīvu un taisnīgu norisi, vienlaikus ievērojot tiesneša pienākumu saglabāt neitralitāti.

Norādīšanas jēdzienu var uztvert kā imperatīva rakstura priekšrakstu došanu, taču norādīšanas pienākuma būtība ir faktiskās vai tiesiskās situācijas, kādā atrodas konkrētā civillieta, izskaidrošana pusēm, lai tās, ievērojot sacīkstes principu, varētu pilnvērtīgi īstenot savas procesuālās tiesības. Līdz ar to minēto pienākumu mēdz dēvēt arī par izskaidrošanas pienākumu (Aufklärungspflicht – vācu val.). Jāņem arī vērā, ka norādīšanas pienākuma izpilde var notikt ne vien kā norādījumu došana pusēm par trūkumiem faktisko apstākļu izklāstā vai pierādījumu sniegšanā, bet arī kā jautājumu uzdošana vai tiesas tiesību uzskatu izskaidrošana.

 

1. Norādīšanas pienākuma izpratne un mērķi

Atbilstoši civilprocesa pamatā esošajam dispozitivitātes principam1 strīdus priekšmetu nosaka puses, kuras norāda tiesai gan uz prasības pamata apstākļiem, gan apstākļiem, kas pamato iebildumus pret prasību. Puses arī iesniedz pierādījumus, lai pierādītu apstrīdētos faktus, kā arī izsaka lūgumus tiesai un veic citas procesuālās darbības, lai panāktu sev vēlamo lietas iznākumu.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jurista Vārds
Numura tēma
Tiesnešu un lietas dalībnieku loma civilprocesuālajā sacīkstē un citi tiesvedības principi civilprocesā

Šīsnedēļas "Jurista Vārds" ir veltīts ļoti nozīmīgam civilprocesa institūtam – principiem, kam līdzšinējās publikācijās žurnāla arhīvā ir tikusi pievērsta ne pārāk plaša uzmanība.

Daina Ose
Skaidrojumi. Viedokļi
Sacīkstes principa robežas un mijiedarbība ar citiem civilprocesa principiem
Sacīkstes princips civilprocesā ir viens no plašāk interpretējamiem principiem, un tā daudzējādās izpausmes robežas nav viennozīmīgi identificējamas, it īpaši, ja sacīkstes princips tiek aplūkots kontekstā ar kādu citu ...
Mārcis Krūmiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Principi un to izmantošana civilprocesā
Lai veidotos dialogs starp cilvēkiem, dažādām sabiedrības grupām, valstīm un reģioniem utt., būtiski ir principi, kas tiek ievēroti un piemēroti savstarpējā saziņā. Tiesas un tajās darbojošās personas, citādi saukti – ...
Jānis Kārkliņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Sacīkstes princips un taisnīgums
Reinis Odiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Lietas dalībnieku un tiesneša lomas, izskatot civillietu pēc būtības vienā koncentrētā tiesas sēdē
AUTORU KATALOGS