15. septembrī norisinājās Datu valsts inspekcijas organizētā starptautiskā konference "Personas dati – nākotnes perspektīva! 2022". Šīs konferences mērķis bija pulcēt vadošos speciālistus no publiskā un privātā sektora, lai tie dalītos savā pieredzē par dažādiem personas datu apstrādes un aizsardzības aspektiem. Konferences laikā tās dalībnieki tika iepazīstināti ar jaunākajām tendencēm personas datu apstrādes un aizsardzības jomā, kā arī diskusiju laikā tika pārrunātas iespējas un riski personas datu aizsardzības jomā nākotnē. Tāpat tika aplūkoti tādi jautājumi kā privātums, klientu identifikācija finanšu sektorā, datu aizsardzības speciālista atbildības ietvars, sejas atpazīšanas tehnoloģiju izmantošana, veselības dati un digitalizācija, sīkdatnes un to alternatīvas. Vienlaikus tika apspriestas arī jaunās Eiropas Savienības (ES) likumdošanas iniciatīvas digitālo pakalpojumu jomā. Konference norisinājās sešās sekcijās,1 un "Jurista Vārds" šajā apskatā īsumā informēs par tur runāto.
Vai tikai sejas maska spēj nodrošināt anonimitāti? Smaidiet, citādāk jūs neielaidīs veikalā!
Sekcijā "Vai tikai sejas maska spēj nodrošināt anonimitāti? Smaidiet, citādāk jūs neielaidīs veikalā!" uzstājās Anu Talusa (Anu Talus, Somijas Datu aizsardzības ombuda pārstāve) ar referātu "MI izmantošana valsts iestāžu lēmumu pieņemšanā, Viktorija Soņeca (žurnāla "Jurista Vārds" tieslietu redaktore un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante) ar referātu "Sejas atpazīšanas tehnoloģiju izmantošanas riski un cilvēka privātuma aizskārums", Džamals Ahmeds (Jamal Ahmed, CIPP/E, CIPM, CIPT, FIP) ar referātu "Vai emociju atpazīšana ir datu apstrāde?", Ivo Krievs (Biznesa augstskolas "Turība" Juridiskās fakultātes dekāns, personas datu aizsardzības speciālists, CIPP/E, zvērināts advokāts) ar referātu "Vai velns (biometrija) ir tik melns, kā to mālē?", kā arī Evija Kreišmane (Datu valsts inspekcijas Juridiskās nodaļas vadītāja).
Savā prezentācijā I. Krievs uzsvēra, ka, lai arī sejas atpazīšanas tehnoloģiju izmantošana pasaulē notiek ļoti aktīvi, tomēr privātuma riskus mēs nebūt vēl neesam nedz apzinājušies, nedz arī izanalizējuši un sapratuši, kā tos novērst vai vismaz samazināt.
Šobrīd viens no lielākiem apzinātiem riskiem sejas atpazīšanas tehnoloģiju izmantošanā, īpaši veicot identifikācijas darbības (piemēram, atrodot personu pūlī vai uz ielas), ir datu neprecizitāte. Jo īpaši nozīmīga datu precizitāte ir gadījumos, ja pret personu tiek vērstas negatīvas sekas, piemēram, persona tiek aizturēta par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai pakalpojuma atteikšanu. Tāpat Eiropā sāk parādīties servisi, kas piedāvā atrast tīmeklī informāciju par konkrētu personu, meklējot pēc bildes.
Tomēr būtu jāatceras, ka šādu datu (biometrija identifikācijas nolūkos) apstrāde tiek regulēta kā īpašu kategoriju datu apstrāde, līdz ar to pamatā to var veikt tikai divos gadījumos: ja normatīvais regulējums pieļauj vai ir saņemta datu subjekta piekrišana. Fakts, ka dažādos interneta resursos ir pieejamas dažādu personu bildes, nedod pamatu šīs bildes izmantot biometriskajai salīdzināšanai, un nevar uzskatīt, ka datu subjekts (bildes izvietotājs interneta vidē) būtu apzināti publiskojis savus biometriskos datus biometriskās identifikācijas nolūkos.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes