ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

1. Ievads

2022. gada konkurences tiesību konferencē Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnesis Kolms Maks Eočaids (Colm Mac Eochaidh) uzsvēra, ka konkurences tiesības ir Eiropas Savienības (turpmāk – ES) vienotā tirgus mugurkauls.

ES pamatdokumenti nosaka, ka vienotais tirgus aptver telpu bez iekšējām robežām, kurā saskaņā ar ES līgumiem ir nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite.¹ Attiecīgi jau kopš ES kā starptautiskas organizācijas pirmsākumiem ES vienotā tirgus izveide un dalībvalstu integrācija ir bijusi ES centrālais mērķis un uzdevums.

Minētie mērķi tiek sasniegti, izmantojot t.s. negatīvo integrāciju un pozitīvo integrāciju. Negatīvā integrācija aptver dažādus aizliegumus un ierobežojumus, kuru mērķis ir novērst darbības, kas kavē ES vienotā tirgus pastāvēšanu. Kā viens no šādiem rīkiem tiek izmantotas konkurences tiesības, kuru mērķis ir novērst tādas ES vienoto tirgu apdraudošas darbības kā aizliegtas vienošanās, dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana utt. Paralēli minētajam pastāv pozitīvā integrācija, kas aptver ES likumdevēja centienus harmonizēt dalībvalstu tiesību sistēmas un ieviest noteikumus, kas veicina ES pamatbrīvību īstenošanu.

Attiecīgi viens no ES konkurences tiesību dzinējspēkiem ir ES vienotā tirgus darbības nodrošināšana, kas tiešā veidā ietekmē ideju un mērķi, kas ir konkurences tiesību regulējuma pamatā.

Konkurences tiesības ir atrodamas visu veidu ekonomiskajās sistēmās – lielvalstīs, attīstītās valstīs, kā arī attīstības valstīs. Daudzās valstīs, kurās 20. gadsimtā pastāvēja sociālisms, tikai pēdējās desmitgadēs tiek izstrādāts šāds regulējums. Citās valstīs konkurences tiesības ir pat jaunākas – piemēram, Ķīnā antimonopola likums tika pieņemts tikai 2007. gadā. Minētā konkurences tiesību attīstība lielā mēra korelē arī ar konkrēto valstu politiskajiem uzstādījumiem.

Runājot par ES konkurences tiesību attīstības gaitu, liela loma ir Amerikas Savienoto Valstu (turpmāk – ASV) regulējumam, kura sākumi meklējami jau 1890. gadā pieņemtajā Šērmana aktā.

Ņemot vērā, ka ES un ASV konkurences tiesību sistēmas ir divas lielākās un attīstītākās pasaulē, tad to efektivitāte un ietekme uz ekonomiskajiem procesiem nenoliedzami bieži tiek vērtēta un salīdzināta, kas arī noved pie tā, ka abas sistēmas ietekmējas viena no otras.

Tomēr šādā salīdzinājumā nevar aizmirst par abu sistēmu lielāko atšķirību – ES vienoto tirgus ideju, kas būtiski ietekmē ES konkurences tiesības un to pamatā esošos mērķus. ES vienotais tirgus ir ES kā daudznacionāla bloka īpatnība, kas nav novērojama ASV, kur nepastāv starpvalstu konkurences aspekts.

Paralēli ES vienotajam tirgum liela loma ES konkurences tiesībās ir ES centieniem veicināt ES ekonomiku, globālā līmenī sacenšoties ar tādām ekonomikām kā ASV un Ķīna.