Nav šaubu, ka jebkurš no "Jurista Vārda" lasītājiem spēj nosaukt vismaz divas konkurences tiesību pārkāpumu grupas, proti, aizliegumu vienoties par darbībām, kuras kavē vai ierobežo konkurenci, un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Šī raksta mērķis ir veicināt diskusiju par otro – dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas gan Latvijas tiesību doktrīnā, gan uzraugošās iestādes un attiecīgi arī tiesu praksē tiek analizēta reti. Vispirms tiks sniegts vispārīgs ieskats dominējošā stāvokļa un ar to saistīto pārkāpumu tipoloģijā un pārkāpumu klasifikācijā, tālāk detalizēti aplūkojot Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesu aktuālo judikatūru par vienu no šo pārkāpumu veidiem – atlaižu piemērošanu dominējošā stāvokļa izmantošanas kontekstā.
Dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas tipoloģija
Dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums ir ietverts gan Konkurences likumā (13. pants), gan Līgumā par ES darbību (102. pants). Aizlieguma pamatideja – novērst to, ka dominējošs uzņēmums savu tirgus varu izmanto pircējus izmantojošā vai konkurentus izslēdzošā veidā. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums ir vērsts uz konkurences kā līdzekļa patērētāju labklājības veicināšanai, nevis tikai un vienīgi uz dominējošā uzņēmuma konkurentu aizsardzību. Attiecīgi arī uzņēmums, kurš atrodas dominējošā stāvoklī, principā drīkst baudīt sasniegtā stāvokļa augļus, tostarp, efektīvi konkurējot ar citiem tirgus dalībniekiem līdz pat situācijām, kurās tie ir spiesti tirgu pamest.
Meklējot atbilstošo atļautās rīcības mērauklu, ir jāievēro īpašas pazīmes, tādas kā attiecīgā uzņēmuma dominances pakāpe un tirgus struktūra. Piemēram, ja dominējošā stāvokļa uzņēmums izlases veidā samazina cenas daļai klientu (ievērojot, ka samazinātā maksa nav zemāka par pašizmaksu, kas pretējā gadījumā var veidot atsevišķu pārkāpumu), šāda rīcība var netikt uzskatīta par stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Turpretī, ja to pašu īsteno uzņēmums, kura tirgus vara ir tuva monopolstāvoklim (svarīgi – vēsturisko monopolu gadījumā), un tā rīcības mērķis ir vērsts uz niecīgās konkurences izbeigšanu, pēc būtības tāda pati darbība var tikt novērtēta kā dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes