ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts atbalsts šobrīd ir ļoti aktuāla tēma kontekstā ar ģeopolitisko situāciju. Reaģējot uz agresorvalsts iebrukumu Ukrainā, Eiropas Komisija 2022. gada 23. martā ir pieņēmusi Komisijas paziņojumu "Krīzes pagaidu regulējums ekonomikas atbalstam sakarā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā", saskaņā ar kuru dalībvalstis var izstrādāt komercdarbības atbalsta pasākumus ar Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā saistītās krīzes risināšanai.¹ Nepieciešamība Eiropas līmenī koordinēt komercdarbības atbalsta pasākumus bija novērojama, arī pieņemot Covid-19 atbalsta pasākumus, kas nodrošināja, ka komercdarbības atbalsta pasākumi ir efektīvi, tā palīdzot skartajiem uzņēmumiem Covid-19 uzliesmojuma laikā, kā arī ļaujot tiem atgūties no krīzes situācijas. Tāpat komercdarbības atbalsta kontrole nodrošina, ka Eiropas Savienības (turpmāk – ES) iekšējais tirgus nav sadrumstalots, tiek paātrināta atlabšana no krīzes un tiek saglabāti vienlīdzīgi konkurences apstākļi.²

Šā raksta ietvaros autore apskatīs komercdarbības atbalsta pazīmes, balstoties uz Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – ES Tiesa) praksi. Tā kā autores profesionālā darbība ir saistīta ar ES projektu administrēšanu un ieviešanu, tad fokuss šā raksta tapšanā būs uz tādu komercdarbības atbalstu, kas tiek piešķirts no ES līdzekļiem.

Pirms autore sāk analizēt komercdarbības atbalsta pazīmes, jānorāda, ka jēdzieni "valsts atbalsts", "komercdarbības atbalsts" un "valsts atbalsts komercdarbībai" ir līdzvērtīgi (state aid), šajā rakstā tiks lietots termins "komercdarbības atbalsts" atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likumā lietotajam terminam.

Komercdarbības atbalsts kā daļa no konkurences tiesībām

No konkurences tiesību aspekta komercdarbības atbalsts ir kaitīgs, jo tas kropļo konkurenci. Šāds apgalvojums ir izskaidrojams ar apstākli, ka bagātajām ES dalībvalstīm ir plašāka rocība sniegt komercdarbības atbalstu uzņēmumiem, taču ne tik bagātajām – iespējas var būt finansiāli ierobežotākas. Tādēļ komercdarbības atbalsts principā ir aizliegts, un šāda aizlieguma mērķis ir attīstīt vienotu iekšējo tirgu un godīgu konkurenci starp dalībvalstīm. No otras puses, visticamāk, tieši nabadzīgākajām dalībvalstīm būtu nepieciešami lielāki stimuli, lai sasniegtu tādu tirgus attīstību, kāds ir attīstītākajās dalībvalstīs. Līdz ar to, plānojot atbalsta programmas, ir jābūt izsvērtiem daudziem aspektiem, tai skaitā jāizvērtē ekonomiska rakstura apsvērumi, un ir jāatrod balanss, lai komercdarbības atbalsts kalpotu kā stimuls, nevis kropļotu konkurenci.

Aplūkojot apkopotos datus³ par to, kādu līdzekļu apjomu dalībvalstis ir izmaksājušas atbalsta saņēmējiem, salīdzinot pret nacionālo IKP, redzams, ka dalībvalstis, kuras tērē visvairāk, ir izmaksājušas 1,6–1,8 % no IKP (Malta, Lietuva un Ungārija), kamēr dalībvalstis, kuras tērē vismazāk, ir izmaksājušas 0,2–0,3 % no IKP (Īrija, Luksemburga un Spānija). Absolūtos skaitļos 2019. gadā 53 miljardus eiro ir tērējusi Vācija, bet vismazāk 2019. gadā ir tērējusi Kipra – 104 miljonus eiro. No diagrammas var secināt, ka Latvija, salīdzinot ar citām dalībvalstīm, komercdarbības atbalstam tērē līdzekļus nedaudz virs vidējā rādītāja.

Iesaistīto institūciju atbildība un kompetences

Lielāko daļu no šiem izdevumiem 2019.