Šā raksta mērķis ir ieskicēt trīs galvenās dividenžu tiesiskā regulējuma problēmas Komerclikumā un piedāvāt diskusijai šo problēmu iespējamos risinājumus.
Kā norādīts Komerclikuma 186. panta trešajā daļā, sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāla daļa cita starpā dod dalībniekam tiesības piedalīties peļņas sadalē, savukārt akcija saskaņā ar Komerclikuma 226. panta pirmo daļu dod akcionāram tiesības atbilstoši attiecīgās akcijas kategorijai saņemt dividendi. Nav nekādu šaubu, ka viens no dalības kapitālsabiedrībā būtiskākajiem elementiem ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieka un akcionāra tiesības uz dividendēm. To trāpīgi raksturojis Senāta Civillietu departaments, vienā no saviem spriedumiem norādot, ka "dividenžu saņemšana ir viena no dalībnieka pamattiesībām".1 Tas arī ir pašsaprotami, jo personas mērķis, kļūstot par dalībnieku sabiedrībā, ir īstenot savas ekonomiskās intereses un gūt no šādas dalības mantisku labumu. Tādējādi nav nekādu šaubu, ka dividenžu tiesiskā regulējuma aspekti vienmēr bija un būs aktuāli gan teorijā, gan praksē.
Komerclikuma regulējums par dividendēm ir samērā lakonisks, un tā pamatprincipi nav grozīti kopš Komerclikuma spēkā stāšanās brīža. 2014. gada 1. jūlijā spēkā stājās grozījumi Komerclikumā, ar kuru tika ieviests ārkārtas dividenžu institūts, proti, iespēja izmaksāt dividendes, negaidot pārskata gada beigas. Taču kopumā dividenžu tiesiskā regulējuma pamatprincipi palikuši nemainīgi kopš Komerclikuma spēkā stāšanās. Turklāt atsevišķas normas daļēji tika pārņemtas no t.s. uzņēmējdarbības likumiem – 1993. gada 18. maija likuma "Par akciju sabiedrībām" un 1991. gada 23. janvāra likuma "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību". Tiesu praksē dividenžu tiesiskā regulējuma jautājumi līdz šim aplūkoti samērā maz. Tomēr tas nemazina šo jautājumu aktualitāti teorijā un praksē.
Šā raksta mērķis ir ieskicēt trīs galvenās dividenžu tiesiskā regulējuma problēmas Komerclikumā un piedāvāt diskusijai šo problēmu iespējamos risinājumus.
Statūtautonomijas ieviešana dividenžu sadalījumā
Dividenžu sadales regulējuma stūrakmens ir t.s. proporcionalitātes princips, atbilstoši kuram dividendes izmaksā dalībniekam "proporcionāli viņam piederošo daļu nominālvērtību summai" (Komerclikuma 161.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes