ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

22. Novembris 2022 /Nr.47 (1261)

Cietušā institūta normu piemērošana administratīvo pārkāpumu tiesībās
7 komentāri
Bc. iur.
Kaspars Ķikuts
Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldes priekšnieks 

Šī raksta mērķis ir aplūkot cietušā institūtu tieši no praktiskās piemērošas prizmas un identificēt problemātiku, kas saistīta ar cietušā institūta tiesību normu reālu piemērošanu administratīvo pārkāpumu procesos iestādēs.

Administratīvās atbildības likums1 ir spēkā jau vairāk nekā divus gadus. Šajā laikā iestādes, kuras ir tiesīgas veikt administratīvā pārkāpuma procesu, ir izveidojušas jaunā regulējuma piemērošas praksi, kā arī identificējušas problēmas Administratīvās atbildības likuma tiesību normu piemērošanā, tostarp saistībā ar cietušā institūta regulējumu.

Latvijas Universitātes 80. starptautiskajā zinātniskajā konferencē Dr. iur. E. Danovskis pievērsa uzmanību cietušā institūta juridiskās nozīmes un nepieciešamības mazināšanai administratīvā pārkāpuma procesā pēc Administratīvā pārkāpuma procesa likuma ieviešanas un aicināja vērtēt cietušā institūta lietderību kopumā, vismaz pārskatot un atsakoties no atsevišķām tajā iekļautām cietušā tiesībām.2

Atsaucoties E. Danovska izteiktajam aicinājumam, šī raksta mērķis ir aplūkot cietušā institūtu tieši no praktiskās piemērošas prizmas un identificēt problemātiku, kas saistīta ar cietušā institūta tiesību normu reālu piemērošanu administratīvo pārkāpumu procesos iestādēs.

Lai iegūtu kopēju priekšstatu par cietušā institūta praktisko pielietojumu iestādēs, kuras ir tiesīgas veikt administratīvā pārkāpuma procesu, autors Iekšlietu ministrijas Informācijas centram pieprasīja statistisko informāciju no Sodu reģistra apakšsistēmas "Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēma".

Saskaņā ar Sodu reģistra apakšsistēmā "Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēma" iekļautajiem datiem laika posmā no Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās brīža 2020. gada 1. jūlijā līdz 2021. gada 31. decembrim kopumā visās Latvijas iestādēs uzsākto administratīvo pārkāpumu procesu skaits bija 497 310, no kuriem 5550 gadījumos administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros tika pieņemts lēmums par personas atzīšanu par cietušo administratīvā pārkāpuma lietā, savukārt 158 gadījumos pieņemts lēmums par atteikšanos atzīt personu par cietušo. No visiem gadījumiem, kad administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros tika pieņemts lēmums par personas atzīšanu par cietušo vai atteikums atzīt par cietušo, 3646 gadījumos lēmumu pieņēma vienas iestādes viena struktūrvienība – Valsts policijas Rīgas reģiona pārvalde. Savukārt citas šīs iestādes struktūrvienības un pārējās Latvijas iestādes, kurām piešķirta kompetence veikt administratīvā pārkāpuma procesu, kopā pieņēma 2087 šādus lēmumus.3

Vērtējot minētos statistikas datus, secināms, ka iestāžu amatpersonas administratīvo pārkāpumu procesu ietvaros aptuveni 1,15 % gadījumos ir vērtējušas jautājumu un pieņēmušas lēmumu par cietušā statusa piešķiršanu vai nepiešķiršanu kādai personai. Absolūto vairākumu (aptuveni 64 % gadījumu) no šiem lēmumiem ir pieņēmusi vienas iestādes viena struktūrvienība.

Autora vērtējumā, šie dati liecina, ka starp iestādēm, kurām Administratīvā pārkāpuma procesa likumā ir piešķirta kompetence veikt administratīvā pārkāpuma procesu, nav vienotas izpratnes par cietušā institūta vietu administratīvo pārkāpumu tiesībās, tā lietderību un praktisko piemērošanu praksē.

 

Personas, kurai administratīvā pārkāpuma rezultātā nodarīts kaitējums, noteikšana

Ja aplūko cietušā institūtu administratīvo pārkāpumu tiesībās pēc tā būtības, var secināt, ka tas ir tiesību un pienākumu kopums, kura mērķis ir tiesisko interešu aizsardzība personai, kurai administratīvā pārkāpuma rezultātā radīts kaitējums.

Administratīvās atbildības likuma izpratnē ar vārdu "kaitējums" tiek saprasts gan nodarīts zaudējums, gan nemantisks kaitējums. Šāds vārda "kaitējums" definējums secināms no Administratīvās atbildības likuma 43. panta pirmajā daļā minētā regulējuma.

Administratīvās atbildības likumā nodalīti divi personai nodarītā kaitējuma rašanās veidi, proti, viens veids ir personai nodarītais kaitējums, kas radies amatpersonas vai augstākas amatpersonas prettiesiskas rīcības rezultātā, savukārt otrs veids ir personai nodarīts kaitējums, kas radies administratīvā pārkāpuma rezultātā. Šos kaitējuma rašanās veidus ir svarīgi saprast un spēt nošķirt, jo, lai arī abi no šiem kaitējuma rašanās veidiem rada personai tiesības uz atlīdzinājumu, tikai otrais no šiem kaitējuma rašanās veidiem rada personai tiesības būt par cietušo administratīvā pārkāpuma lietā un ir skatāms cietušā institūta kontekstā.

Autora vērtējumā, Administratīvās atbildības likums kompetentās iestādes amatpersonai uzliek pienākumu aktīvi iesaistīties personas identificēšanā, kurai administratīvā pārkāpuma rezultātā ir nodarīts kaitējums, proti, Administratīvās atbildības likuma 122.

komentāri (7)
7 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jekaterina Sergejeva
14. Marts 2023 / 20:12
0
ATBILDĒT
Secinājums, ka amatpersonas aptuveni 1,15 % gadījumos ir vērtējušas jautājumu par cietušā statusa piešķiršanu vai nepiešķiršanu kādai personai, ir absolūti nepamatots, jo vismaz VP Rīgas reģiona pārvaldes praksē ir skaidrot personas tiesības tikt atzītai par cietušo, un persona var no šī statusa piešķiršanas atteikties. Šādā gadījumā tai tiek piešķirts liecinieka statuss un atsevišķais lēmums netiek pieņemts. Parasti personas gribas izteikšana tiek fiksēta rakstveida liecībās. APAS statistika to neatspoguļo.
VP darbinieks > Jekaterina Sergejeva
19. Marts 2023 / 13:01
0
ATBILDĒT
APAS vispār ir viena liela problēma.... Bet, ja pareizi sapratu, šajā rakstā ir statistika par gadījumiem, kad persona ir izteikusi velmi tik atzītam par cietušo un attiecīgi amatpersona vērtē šī lūguma pamatotību. Kamēr nav lūguma, nav jau nemaz jāvērtē vai piešķirt vai nepiešķirt. Protams, ka statistiku par to, cik cilvēkiem ir piedāvāta šāda iespēja, to nemaz nav iespējams apkopot
Autors
6. Februāris 2023 / 16:02
0
ATBILDĒT
2) Par divu procesu uzsākšanu, kuros jāveic vienādas izmeklēšanas darbības, ja saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 182.pantu lietas var apvienot vienā. Praktiskais juridiskais ieguvums.
Šajā jautājumā būtiski norādīt, ka Administratīvās atbildības likuma 182.panta regulējums pašlaik nav piemērojams administratīvā pārkāpuma procesam iestādē, bet gan procesa stadijā, kad lieta tiek skatīta tiesā. Turklāt, pie pašreizējā regulējuma (administratīvās atbildības likuma 126.pants un 127.pants) amatpersonai ir ierobežots laiks - 10 darba dienas, kurā tā var pieņemt lēmumu par personas atzīšanu par cietušo, vai atteikumu atzīt par cietušo. Ne vienmēr šajā īsajā laikā var paspēt vispusīgi un pilnvērtīgi izvērtēt visus lietas apstākļus, jo īpaši, ja lietā ir pretrunīgas liecības par notikuma faktiskajiem apstākļiem. Ņemot vērā norādīto, rakstā tiek vērsta uzmanība uz šo regulējuma problēmu un kā pagaidu risinājums piedāvāta iespēja uzsākt divus administratīvā pārkāpuma procesus.
Papildus uz komentāru par atteikšanos no vēlmes paplašināt cietušā institūta nozīmi, jānorāda, ka šis ir viens no virzieniem, kurā nākotnē varētu attīstīties administratīvā pārkāpuma tiesības. Raksta autors piekrīt, ka cietušā institūts ir zaudējis savu nozīmīgumu administratīvā pārkāpuma procesā un būtu jāvērtē tā lietderīgums kopumā. Jo īpaši, ņemot vērā jau rakstā norādītās nepilnības un neskaidrības tā praktiskajā piemērošanā. Par šo jautājumu diezgan plaši jau ir izteicies Dr. Iur. E.Danovskis Latvijas Universitātes 80.starptautiskajā zinātniskajā konferencē (atsauce pieejama rakstā).
VP amat[ersona
13. Janvāris 2023 / 05:07
0
ATBILDĒT
Paldies par rakstu, tikai tagad radas iespēja to pārlasīt. Bet ir daži iebildumi.
"(..) Svarīgi atzīmēt, ka kompetentās iestādes amatpersonai vērtējums par iespējamo personu, kurai nodarīts kaitējums, jāizdara, ne tikai uzsākot administratīvo pārkāpuma procesu, bet arī lemjot par atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu (..)" Atteikumu uzsākt procesu pieņem pārsvarā tad, kad pārkāpums nav noticis. Ja pārkāpums nav noticis, tad par kādu kaitējumu un līdz ar to cietušā statusu, var būt runa? Kā un kāpēc jāvērtē jautājums par cietušo, ja nav pārkāpums?
Kamdēļ CSNg lietā būtu jāuzsāk divus pārkāpuma procesus, kuros jāveic vienādas izmeklēšanas darbības, ja saskaņā ar AAL 182.pantu lietas var apvienot vienā? Kāds praktiskais vai juridiskais ieguvums tam būs?
Atzīstu, ka vienā CSNg administratīvā pārkāpuma procesā līdz pilnvērtīgai un vispusīgai lietas apstākļu noskaidrošanai nevar lemt jautājumu par kādas personas atzīšanu par cietušo, taču šādu gadījumu pastāvēšana praksē liecina tikai un vienīgi par tiesību normu nepareizu izpratni un piemērošanu, nevis par nepieciešamību uzsākt vairākus administratīvos procesus.
Tāpat “formāla sastāva" koncepcija, paredz pārkāpuma formālo raksturu un atteikšanos no seku vērtēšanas pārkāpuma procesa ietvaros. Līdz ar to, manuprāt, būtu jāatsakās no vēlmes paplašināt cietušā institūtu ar normām, kas paredz tiesības lūgumu par cietušo iesniegt arī tiesā, vai arī no mēģinājumiem kā savādāk paplašināt cietušā institūta nozīmi administratīvā pārkāpuma procesos.
Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma 11. pantā norādīto nemantiskā kaitējuma definīcijas piemērošanu AAL, autors nav pierādījis.
Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma mērķis ir nodrošināt privātpersonai tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumu un nemantisko kaitējumu, kas tai nodarīts iestādes, prokuratūras vai tiesas prettiesiskas vai nepamatotas rīcības dēļ. Taču, kāpēc minētā likumā iekļauto kaitējuma, kas radies amatpersonu pieļauto procesuālo kļūdu dēl, definīcija (autora ieskatā) būtu jāpiemēro lemjot jautājumu par cietušo administratīvā pārkāpumu lietas ietvaros, kur tiek vērtēts pārkāpēja (nevis iestādes) nodarītais kaitējums, no rakta satura nav skaidrs.
Jekaterina Sergejeva > VP amat[ersona
14. Marts 2023 / 20:23
0
ATBILDĒT
vairāku procesu uzsākšanas iemesls ideālo administratīvo pārkāpumu kopības gadījumā ir tehniskais jautājums, kas pašreiz nav atrisināts
Autors > VP amat[ersona
6. Februāris 2023 / 16:03
0
ATBILDĒT
3) Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma 11.pantā norādītā nemantiskā kaitējuma definīcijas piemērošana.
Kā jau rakstā tika norādīts, autors, aplūkojot cietuša institūta regulējumu, secināja, ka Administratīvās atbildības likumā pašlaik nav definēts, kas ir administratīvā pārkāpuma rezultātā radīts nemantisks kaitējums. Arī Civillikuma normās, šāds definējums nav norādīts.
Ņemot vērā norādīto, raksta autors piedāvā šo nenoteikto juridisko jēdzienu piepildīt ar saturu, tulkojot to saskaņā ar Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma 11.pantā norādīto nemantiskā kaitējuma definīciju. Tiek piedāvāts piemērot šajā tiesību normā sniegto skaidrojumu, nevis tiešā veidā pašu tiesību normu.
Autors > VP amat[ersona
6. Februāris 2023 / 15:57
0
ATBILDĒT
1) Par cietušā vērtēšanu, pieņemot lēmumu par atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu.
Jāatzīmē, ka rakstā norādīts uz nepieciešamību, pieņemot lēmumu par atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu, izdarīt vērtējumu par iespējamo personu, kurai administratīvā pārkāpuma rezultātā nodarīts kaitējums, nevis cietušo. Ir būtiski saprast atšķirību starp personu, kurai ar administratīvo pārkāpumu ir nodarīts kaitējums un cietušo, jo, lai arī administratīvo pārkāpumu tiesībās šie statusi ir savstarpēji saistīti, tomēr tie atšķiras ar tiem piešķirto tiesību apjomu.
Var piekrīt komentāra autoram, ka nav jāvērtē jautājums par personu, kurai administratīvā pārkāpuma rezultātā iespējams ir nodarīts kaitējums, ja nav paša administratīvā pārkāpuma. Tomēr raksta daļā par nepieciešamību, pieņemot lēmumu par atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu, izdarīt vērtējumu par iespējamo personu, kurai administratīvā pārkāpuma rezultātā nodarīts kaitējums, autors ir domājis par plašāku tvērumu, iekļaujot tajā visus gadījumus, kad varētu tikt pieņemts šāds lēmums, tostarp gadījumus, kad administratīvais pārkāpums ir noticis, bet pastāv apstākļi, kas var būt iemesls atteikumam. Labs piemērs varētu būt maznozīmīga administratīvā pārkāpuma gadījums vai gadījums, kad vainīgā persona administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdi atradusies nepieskaitāmības stāvoklī. Šāda vērtējuma nepieciešamība izriet no pašreiz spēkā esošā regulējuma - Administratīvās atbildības likuma 122.panta otrajā daļā noteiktā amatpersonas pienākuma paziņot lēmumu par atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu personai, kurai nodarīts kaitējums. Proti, ja šāds vērtējums netiek veikts, tad arī persona, kurai pārkāpuma rezultātā ir nodarīts kaitējums, netiek identificēta un nesaņem attiecīgo lēmumu.
visi numura raksti
Dina Gailīte
Intervija
Tiesu varu neapmierina pakalpojums, ko sniedz Tieslietu ministrija  
Aigars Strupišs ir Augstākās tiesas priekšsēdētājs un līdz ar to arī Tieslietu padomes priekšsēdētājs kopš 2020. gada jūnija. Tiesneša amatā viņš ir kopš 2014. gada, kad sāka darbu Augstākās tiesas Civillietu departamentā, ...
Rīgas Juridiskā augstskola
Notikums
Atskats uz ikgadējo konferenci par aktuālajiem cilvēktiesību jautājumiem Latvijā
4. novembrī notika Rīgas Juridiskās augstskolas (RJA) organizētā ikgadējā konference par aktuālajiem cilvēktiesību jautājumiem Latvijā "Cilvēktiesības Latvijā un Eiropā: jaunie izaicinājumi". Šajā konferencē piedalījās Eiropas ...
Kristiāna Plāte
Skaidrojumi. Viedokļi
Juridiskais dizains – uz cilvēku un inovācijām orientēts dizains
Inga Bite
Viedoklis
Sankciju piemērošana – kā neiešaut sev kājā
Dace Šulmane
Mūsu autors
Iepazīstieties: JV autore Dace Šulmane
Juridisko zinātņu doktore. Tieslietu padomes sekretariāta padomniece. Ministru kabinets ir apstiprinājis viņu Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras valdes locekļa aizstājēja amatā. "Jurista Vārdā" publicēti 88 viņas raksti, ...
AUTORU KATALOGS