ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

29. Novembris 2022 /Nr.48 (1262)

Vai fiziska persona var būt uzņēmums? Kādos gadījumos un kāpēc?
2 komentāri
Cintija Ripa
CFLA Valsts atbalsta nodaļas vadošā eksperte 
Laura Ausmane
CFLA Valsts atbalsta nodaļas vadošā eksperte 

Ikviena uzņēmuma mērķis ir strādāt efektīvāk ar tam pieejamiem resursiem. Šobrīd, kad Covid-19 un Krievijas militārās agresijas Ukrainā ietekmē sarežģītu periodu piedzīvo ne tikai iedzīvotāji, bet arī uzņēmumi, arvien lielāka nozīme ir pieejamam atbalstam no publiskiem resursiem grantu, aizdevumu, nodokļu atlaižu u.c. veidā, un tādējādi, ja saņems kādu atbalstu no publiskiem līdzekļiem, arvien vairāk uzņēmumu saskarsies ar komercdarbības atbalsta regulējumā noteiktajām prasībām. Detalizētāk par to, kas ir komercdarbības atbalsts un tā pazīmes, var lasīt Līgas Grantiņas rakstā "Valsts atbalsts komercdarbībai – konkurences bieds vai stimuls".1

Komerclikums nosaka, ka komersants ir Komercreģistrā ierakstīta fiziska persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība), kā arī ka saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību. Ja saimniecisko darbību veic fiziska persona, tai jāreģistrējas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – UR) individuālā komersanta statusā vai Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) Nodokļu maksātāju reģistrā. Sabiedrībā līdz šim plaši lietoti ir divi jēdzieni: "uzņēmums" (ar to saprotot Komercreģistrā reģistrētu juridisku personu) un "saimnieciskās darbības veicējs" (ar to saprotot VID reģistrētu fiziskas personas īstenotu saimniecisko darbību).

Gadījumos, kad runājam par komercdarbības atbalstu no publiskiem resursiem (valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu līdzekļiem), komersanti nereti uzzina, ka vārdu "uzņēmums" var izprast arī citādi. Papildus uzņēmumiem ir jāizprot jauni termini – "viens vienots uzņēmums", "saistīto uzņēmumu grupa", "grūtībās nonācis uzņēmums".

Viens no biežāk piemērotajiem komercdarbības atbalsta regulējumiem ir atbalsts atbilstoši Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Regula Nr. 651/2014), prasībām. Atbalstu ar šo regulu nav iespējams piešķirt grūtībās nonākušiem uzņēmumiem. Attiecīgi uzņēmumiem, kas pretendē uz komercdarbības atbalstu atbilstoši Regulas Nr. 651/2014 prasībām, ir jādeklarē uzņēmuma lielums (t.sk. deklarācijā norādot, kādi uzņēmumi ietilpst saistīto uzņēmumu grupā) un jānosaka, vai uzņēmums nav nonācis grūtībās. Brīdī, kad notiek uzņēmuma lieluma un finanšu situācijas deklarēšana, ir jāņem vērā, ka jēdziens "uzņēmums" komercdarbības atbalsta kontekstā ir daudz plašāks, nekā to saprotam, lasot Komerclikumu.

komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Rainers Svoks
29. Novembris 2022 / 11:39
0
ATBILDĒT
"eState Aid Wiki"... Interesanti kādēļ ar šī DG Comp iekšējā IT instrumentā esošo informāciju nevar iepazīties un to pārbaudīt ikviens. Par avotiem un argumentāciju, šķiet, ir nepieciešams atsevišķs raksts. ES tiesību sistēmā autoritatīva interpretācija ir EST. DG Comp ir Komisijas izpildvaras struktūra. Turklāt būtu noderīgi arī apsvērt to kā privātpersona var pārbaudīt šīs institūcijas izteikumu tiesiskumu.

Viens no raksta mērķiem ir "kliedēt šaubas" par to, ka fiziska persona ir "undertaking" LESD 7. daļas izpratnē. Jājautā, vai Autorēm neradās šaubas par to, ka fiziskā persona tik tiešām ir undertaking, ņemot vērā to, ka GERD gadījumos, kad atsaucas uz atbalsta subjektu lieto LESD 7. daļas "undertaking", savukārt, kad atsaucas uz izslēgto atbalsta bloku MVU atbalstam, - "enterprise"? Un kā ar faktu, ka nevienā no atsaucēm nav iekļauts EST atzinums, ka fiziska persona ir undertaking, bet gan atkārtots, ka juridiskā vienība (public limited company 8. paragrāfs minētajā spriedumā C-222/04), kas paredzēts Itālijas banku privatizācijas regulējumā, ir "undertaking", neatkarīgi no tā juridiskās formas?

Par būtību, ārpus fiziskās personas jautājuma, - protams, ja ir vienots holdings, tad var pastāvēt iespēja, ka dalība var veidot grupu. Taču ir pilnīgi absurdi domāt, ka ar dalību pietiek grupai valsts atbalsta izpratnē. Tad sanāk, ja investīciju fondam ir izšķiroša dalība četrās kapitālsabiedrībās, neatkarīgi no tā, ka katrā no tām ir neatkarīga pārvalde vai no tā, ka katrs no tiem darbojas citos ģeogrāfiskos un, vēl jo vairāk, produktu tirgos, veidojas "grupa". Izšķirošais ir tas, vai starp vienībām ir iespējama viena produkta šķēršsubisidēšana. Kā redzams, nozīme šeit ir ne tik daudz, ka tās pieder investīciju fondam, bet gan tam, kādas ir ekonomiskās attiecības un lēmum-pieņemšanas prakse.
Rainers Svoks > Rainers Svoks
29. Novembris 2022 / 11:43
0
ATBILDĒT
Domāts - GBER (General Block Exemption Regulation 651/2014).
visi numura raksti
Gundega Šulca, Agnese Rūsiņa, Līga Grantiņa
Numura tēma
Komercdarbības atbalsta koncepts un tā nozīmīgums publiskajā pārvaldē
Jurista Vārds
Notikums
Valsts augstākie apbalvojumi – Latvijas juristiem  

Valsts svētkos, 18. novembrī, Rīgas pilī tika pasniegti Latvijas valsts augstākie apbalvojumi – Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis un Atzinības krusts.

1 komentāri
Līga Grantiņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts atbalsta stimulējošās ietekmes prasība
Šā raksta mērķis ir iepazīstināt ar stimulējošās ietekmes konceptu, kas paredzēts Eiropas Komisijas Regulā Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. ...
Kristīne Rāviņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts atbalsts un tiesiskā paļāvība
Inga Brice-Sabitova, Aleksejs Kaņējevs, Kristīne Kapusta
Skaidrojumi. Viedokļi
Finanšu instrumenti un valsts atbalsta izaicinājumi
Šajā rakstā tiek sniegta informācija par valsts atbalsta specifiku un regulējuma piemērojumu, sniedzot valsts atbalstu finanšu instrumentu (aizdevumi, garantijas un riska kapitāla instrumenti) veidā. Nākotnē atbalsta sniegšanas ...
AUTORU KATALOGS