Šā raksta mērķis ir iepazīstināt ar stimulējošās ietekmes konceptu, kas paredzēts Eiropas Komisijas Regulā Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Vispārējā grupu atbrīvojuma regula, turpmāk – Regula Nr. 651/2014).
Praktiski stimulējošās ietekmes prasība ir cieši saistīta ar darbu sākuma definīciju, kas ir pietiekami izaicinoša un ir radījusi daudz diskusiju un interpretāciju. Pirmkārt, vai darbu sākuma definīcija ir interpretējama de iure vai de facto? Otrkārt, kādas ir robežas un kā ir nošķirami jēdzieni "priekšizpēte" un "darbu sākums"? Treškārt, kā ir piemērojama stimulējošās ietekmes prasība kontekstā ar atbalstu kumulāciju? Ceturtkārt, kādos gadījumos stimulējošās ietekmes prasība ir jāievēro attiecībā uz izmaiņām projekta īstenošanas stadijā? Uz šiem jautājumiem autore sniegs atbildes šajā rakstā un dalīsies ar praktisko pieredzi projektu vērtēšanā un uzraudzībā, ko īsteno Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – CFLA).
Stimulējošās ietekmes esamība ir vitāli svarīga, lai atbalsta pretendentam varētu piešķirt komercdarbības atbalstu, bet, ja atbalsta pretendents vai atbalsta piešķīrējiestāde ir pieļāvusi kļūdu stimulējošās ietekmes novērtēšanā, tad piešķirto atbalstu var kvalificēt kā nelikumīgi piešķirtu un atbalsta saņēmējam būs pienākums to atmaksāt kopā ar nelikumības procentiem.
Autore apskatīs Eiropas Savienības (turpmāk – ES) līmeņa regulējumu, Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – ES Tiesa) praksi un Eiropas Komisijas skaidrojumus, kā arī nacionālo regulējumu par šo jautājumu. Raksta ietvaros autore sniegs ieskatu dažos praktiskos piemēros, kā arī ieskicēs aktuālākos izaicinājumus šī koncepta piemērošanā, jo nacionālā līmenī pietrūkst tiesu prakses.
Vispirms jānorāda, ka jēdzieni "valsts atbalsts", "komercdarbības atbalsts" un "valsts atbalsts komercdarbībai" ir līdzvērtīgi (State aid) un šajā rakstā tiks lietots termins "komercdarbības atbalsts" atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likumā lietotajam terminam. Plašāk komercdarbības atbalsta jēdziens ir apskatīts autores koprakstā "Valsts atbalsts un tā regulējums ES fondu projektu īstenošanā",1 un rakstā "Valsts atbalsts komercdarbībai – konkurences bieds vai stimuls".2
Stimulējošās ietekmes koncepts
Stimulējošās ietekmes koncepts ir nostiprināts Regulas Nr. 651/2014 6. pantā,3 kur noteikts, lai atzītu komercdarbības atbalstu par saderīgu ar ES iekšējo tirgu un tas būtu atbrīvots no paziņošanas pienākuma, ir jāizpilda minētās regulas 6. panta prasības attiecībā uz atbalsta stimulējošo ietekmi. Tikai tāds atbalsts, kuram piemīt stimulējošā ietekme, var tikt piešķirts saskaņā ar Regulu Nr. 651/2014.
Stimulējošās ietekmes prasību raksturo situācija, kad potenciālais atbalsta saņēmējs bez pieprasītā valsts atbalsta nevarētu veikt plānotās darbības vai tās veiktu mazākā apjomā, vai tās veiktu vēlākā laika nogrieznī. Atbalstam ir jāspēj mainīt atbalsta saņēmēja rīcību tādējādi, ka tas īstenotu darbības, ko tas neveiktu tirgus (brīvās konkurences) apstākļos. Atbalsta saņēmējam ir jāpierāda, ka valsts atbalsts tam ir nepieciešams, lai tas spētu veikt tādas papildu darbības, kas pārsniedz tā ikdienas praksi.4
Šī ideja ir nostiprināta Regulas Nr.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes