ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

29. Novembris 2022 /Nr.48 (1262)

Finanšu instrumenti un valsts atbalsta izaicinājumi
Inga Brice-Sabitova
ALTUM Programmu attīstības departamenta Programmu uzraudzības daļas vadītāja 
Aleksejs Kaņējevs
ALTUM Programmu attīstības departamenta vadītāja vietnieks 
Kristīne Kapusta
ALTUM Programmu attīstības departamenta Programmu izstrādes daļas vadītāja p.i. 

Šajā rakstā tiek sniegta informācija par valsts atbalsta specifiku un regulējuma piemērojumu, sniedzot valsts atbalstu finanšu instrumentu (aizdevumi, garantijas un riska kapitāla instrumenti) veidā. Nākotnē atbalsta sniegšanas kontekstā arvien vairāk plānots pielietot arī kombinētos finanšu instrumentus, kur daļu no atbalsta sniedz kapitāla atlaides jeb aizdevuma pamatsummas samazināšanas veidā pēc noteiktu projektu rezultātu sasniegšanas, piemēram, energoefektivitātes pasākumu veikšanas plānotajā apmērā vai digitalizācijas projekta īstenošanas.

Šajā rakstā apskatīsim, pirmkārt, atbalsta nosacījumus, sniedzot aizdevumu un garantiju instrumentus, otrkārt, jaunu pieeju atbalsta sniegšanai, izmantojot kombinētos finanšu instrumentus, un treškārt, izaicinājumus, apvienojot dažādu veidu sniegtos atbalstus.

Latvijā valsts izveidotus finanšu instrumentus pārvalda AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" (turpmāk – ALTUM), kas ir valsts attīstības finanšu institūcija un ar finanšu instrumentiem nodrošina finansējumu jomās, kuras valsts ir izvirzījusi kā svarīgas un atbalstāmas un kurās pietiekamā apjomā nav pieejams kredītiestāžu finansējums. Tā kā ALTUM ir valsts attīstības finanšu institūcija, finanšu instrumenti tiek finansēti no publiskiem resursiem, kas savukārt paredz dažādus nosacījumus gan no valsts atbalsta regulējuma, gan arī finansējuma devēju puses.

 

Aizdevumi

Lielākoties ALTUM aizdevumu programmas tiek īstenotas de minimis atbalsta regulējuma ietvarā.1 Ar de minimis jēdzienu apzīmē atbalstu par mazām summām, kas nepārsniedz 200 000 eiro. Minēto 200 000 eiro bruto summu nedrīkst pārsniegt trīs fiskālo gadu laika posmā. Šādam atbalstam atbilstoši Eiropas Komisijas uzstādījumam de minimis atbalsta regulu preambulā noteiktajam2 faktiski nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Lai gan kopš 2019. gada vidus Latvijā darbojas de minimis atbalsta uzskaites sistēma, tomēr izaicinājumu netrūkst attiecībā uz atbalsta pretendentu zinātības līmeni šajā jomā, jo īpaši, norādot korektus datus par kopējo uzņēmumu grupu, kas atbilst viena vienota uzņēmuma definīcijai. Viens vienots uzņēmums nozīmē, ka vairākus uzņēmumus, kuri atbilst noteiktām pazīmēm, uzskata par vienotu uzņēmumu un attiecīgi arī atbalstu nosaka vienota uzņēmuma jeb uzņēmumu grupas līmenī. Atzinīgi vērtējams un izceļams ir Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (turpmāk – CFLA) veikums, uzturot un aktualizējot informatīvo materiālu par mikro, mazā un vidējā uzņēmuma, viena vienota uzņēmuma un grūtībās nonākuša uzņēmuma statusa noteikšanu, kas papildus valsts atbalsta regulējumam skaidro tā piemērošanas nianses kā atbalsta sniedzējiem, tā arī piemērotājiem. Sākot gatavot Mazā un vidējā komersanta deklarāciju vai aizpildot de minimis atbalsta uzskaites sistēmā informāciju par vienu vienotu uzņēmumu, CFLA informatīvais materiāls būs palīgs atbalsta pretendentiem, preventīvi novēršot iepriekšminēto dokumentu aizpildīšanas nepilnības.

Gadā ALTUM pieņem lēmumus par apmēram 2000 de minimis atbalsta darījumiem, kur nereti atbalsta pretendenta veidlapa ir jāpārbauda un jālūdz precizēt pat vairākas reizes. Diemžēl praksē ik pa brīdim pārbaužu rezultātā atklājas gadījumi, kad viens vienots uzņēmums nav noteikts pareizi, iekļaujot mazāku uzņēmumu skaitu, kas ietekmē iepriekš piešķirtā atbalsta apjomu un pieejamā atbalsta limita atlikumu. Svarīgi uzsvērt, ka gadījumā, ja atbalsts piešķirts, pārsniedzot pieejamo atbalsta limita atlikumu, tiek pārkāpti valsts atbalsta regulējuma nosacījumi un ir jākonstatē, ka ir iestājies valsts atbalsta nosacījumu pārkāpums, un jāpiemēro Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktā kārtība nelikumīga valsts atbalsta atgūšanai. Praksē tas nozīmē, ka piešķirtā finanšu instrumenta atbalsts ir jāpārtrauc, izmaksātais aizdevums ir jāatmaksā, garantijas saistības jāpārtrauc un atbalsta saņēmējam jāsamaksā soda procenti par nelikumīgā valsts atbalsta izmantošanu.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Gundega Šulca, Agnese Rūsiņa, Līga Grantiņa
Numura tēma
Komercdarbības atbalsta koncepts un tā nozīmīgums publiskajā pārvaldē
Jurista Vārds
Notikums
Valsts augstākie apbalvojumi – Latvijas juristiem  

Valsts svētkos, 18. novembrī, Rīgas pilī tika pasniegti Latvijas valsts augstākie apbalvojumi – Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis un Atzinības krusts.

1 komentāri
Līga Grantiņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts atbalsta stimulējošās ietekmes prasība
Šā raksta mērķis ir iepazīstināt ar stimulējošās ietekmes konceptu, kas paredzēts Eiropas Komisijas Regulā Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. ...
Kristīne Rāviņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts atbalsts un tiesiskā paļāvība
Cintija Ripa, Laura Ausmane
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai fiziska persona var būt uzņēmums? Kādos gadījumos un kāpēc?
2 komentāri
AUTORU KATALOGS