ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Kriminālprocesa likumā (turpmāk – KPL) ir paredzēts sevišķā procesa veids – process par noziedzīgi iegūtu mantu, ko regulē KPL 59. nodaļa (turpmāk – sevišķais process). Sevišķais process ir izņēmums no pamatprocesa, un tajā netiek noskaidrota personas vaina vai konstatētas pamatprocesā izmeklētā noziedzīgā nodarījuma obligāti konstatējamās sastāva pazīmes, bet gan vienīgi tiek skatīts jautājums par mantas noziedzīgo izcelsmi vai saistību ar noziedzīgu nodarījumu un izlemta rīcība ar mantu.¹ Tomēr, ņemot vērā spēkā esošo noziedzīgi iegūtas mantas institūta normatīvo regulējumu un tā piemērošanu, īpaši sevišķajā procesā, autores ieskatā, konstatējama ne tikai nevienveidīga izpratne par piemērojamo tiesību normu saturu, tai skaitā arī par jēdziena "noziedzīgi iegūta manta" būtību, bet arī tiek pārkāptas KPL 59. nodaļas kārtībā izskatāmā jautājuma robežas, kad mantas noziedzīgā izcelsme tiek pamatota (pierādīta) ar Krimināllikuma (turpmāk – KL) 195. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses pazīmēm. Tādējādi personai, kurai ir pienākums pierādīt mantas likumīgo izcelsmi, būtībā ir jāpierāda savas vai pat citas personas nevainīgums.

Likumdevējs KL 70.¹¹ panta pirmajā daļā (pierādītā noziedzīgi iegūtā manta) ietvēris jēdziena "noziedzīgi iegūta manta" legāldefinīciju: "Noziedzīgi iegūta manta ir jebkāds ekonomisks labums, kas personas īpašumā vai valdījumā tieši vai netieši nonācis noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rezultātā" [autores izcēlums].

Atbilstoši KPL un KL noteiktajam regulējumam pastāv vēl divi atsevišķi pamati mantas atzīšanai par noziedzīgi iegūtu – KPL 125. panta trešā daļa (fakta legālā prezumpcija) un KL 70.¹¹ panta otrā un trešā daļa (prezumētā mantas noziedzīgā izcelsme).

Ņemot vērā tiesību normu saturu un mērķi, katrā konkrētā gadījumā nepieciešams konstatēt obligātus priekšnosacījumus, īpaši pierādīšanas priekšmetā ietilpstošos apstākļus, jo attiecībā uz tiem ir atšķirīgi gan pierādīšanas līdzekļi, gan standarti. Turklāt bez ievērības nevar atstāt atšķirīgos procesus un kārtību, kādā manta var tikt atzīta par noziedzīgi iegūtu, proti, pamatprocesa ietvaros vai sevišķā procesā.

Rakstā detalizētāk tiks aplūkota tieši KL 70.¹¹ panta pirmās daļas un KPL 125. panta trešās daļas piemērošanas problemātika kopsakarā ar citām saistītām tiesību normām tieši sevišķajā procesā, kad pamatprocesā tiek izmeklēta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana (KL 195. pants un 314. pants).

Jēdziena "noziedzīgi iegūta manta" satura izpratnes problemātika

KL 70.¹¹ panta pirmajā daļā noteiktajam saturiski līdzīgs formulējums ietverts arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – NILLTPFNL) 4. panta pirmās daļas 1. punktā – par noziedzīgi iegūtu uzskatāma tāda manta, kas tieši vai netieši iegūta predikatīva noziedzīga nodarījuma rezultātā.

Saskaņā ar KL 70.¹¹ panta pirmo daļu manta var tikt atzīta par noziedzīgi iegūtu ar vienlaicīgu (pamatprocesā) vai pamatojoties uz iepriekšēju notiesājošu spriedumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (pamatprocesā vai sevišķajā procesā). Nule kā minētais attiecas arī uz prokurora priekšrakstu par sodu, kā arī uz gadījumiem, kad kriminālprocess izbeigts uz personu nereabilitējoša pamata.