Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) 2022. gada 22. novembrī pieņēma spriedumu apvienotajā lietā Nr. C‑37/20 un Nr. C‑601/20.1 Lietā skatīts jautājums par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/843 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai terorisma finansēšanai (turpmāk – AML 4. direktīva), un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES (turpmāk – AML 5. direktīva), 1. panta 15. punkta "c" apakšpunkta atbilstību Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk – Harta) 7. un 8. pantam jeb par to, vai AML 5. direktīvas norma, kas paredz tiesības ikvienam sabiedrības loceklim brīvi piekļūt informācijai par uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem, ir pretrunā personu tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību.
AML 5. direktīvas 1. panta 15. punkta "c" apakšpunkts noteic dalībvalstu pienākumu nodrošināt, lai informācija par patiesajiem labuma guvējiem vienmēr būtu pieejama ikvienam sabiedrības loceklim.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
