ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Neskatoties uz karadarbību Ukrainā, prognozēm par situāciju ekonomikā, kā arī pāreju no viena Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda uz nākamo, kad iepirkumu skaits parasti sarūk, 2022. gadā veikto publisko iepirkumu skaits ir saglabājies pie 11,8 tūkstošu atzīmes, pat nedaudz pieaugot, kā arī piešķirto līgumu kopējā vērtība pārsniedz 3,8 miljardus eiro. Attiecīgi publisko iepirkumu jomā aktivitāte ir saglabājusies augsta. Augsta aktivitāte ir bijusi arī publisko iepirkumu regulējuma pārskatīšanas un pilnveidošanas jomā. Iepriekšējās 13. Saeimas darbības laikā ir pieņemti un spēkā stājušies astoņi Publisko iepirkumu likuma grozījumu likumi. Vienlaikus publisko iepirkumu jomu regulē arī citi likumi – Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums (13. Saeimas darbības laikā pieņemti un spēkā stājušies septiņi grozījumu likumi), saistībā ar ko 13. Saeimas darbības laikā ir skatīti astoņi grozījumu likumprojekti, Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums (13. Saeimas darbības laikā pieņemti un spēkā stājušies trīs grozījumu likumi) un Publiskās un privātās partnerības likums (13. Saeimas darbības laikā pieņemti un spēkā stājušies pieci grozījumu likumi).

Iepriekšējo gadu laikā veiktie grozījumi publisko iepirkumu regulējumā ir apjomīgi, daļa no tiem vērtējami kā tehniski grozījumi, savukārt daļai būs būtiskāka ietekme uz publisko iepirkumu sistēmas turpmāko attīstību. Arī 2023. gada 1. janvārī stājās spēkā vairākas būtiskas izmaiņas publisko iepirkumu regulējumā, kas lielā mērā iezīmēs nākamo soli regulējuma evolūcijā.

Raksta ietvaros visas izmaiņas pārstāstīt nav iespējams un arī nav nepieciešams, tāpēc uzmanība tiks veltīta trīs jautājumu blokiem, kuros izmaiņas ir ar vislielāko potenciālo ietekmi uz publisko iepirkumu norisi un pasūtītāju un piegādātāju uzvedību. Aplūkotās izmaiņas Publisko iepirkumu likumā¹ paredz divi grozījumu likumi,² vienlaikus rakstā minētie apsvērumi vienlīdz attiecināmi uz līdzīga satura grozījumiem Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā. Atsevišķi jautājumi, piemēram, attiecībā uz izslēgšanas noteikumiem, noteikti tiks diskutēti izvērsti un niansēti, tomēr, tā kā regulējums ir jauns un tā piemērošanas prakse tikai veidosies, lietderīgi iesākumā sniegt norādes uz apsvērumiem, kuri ņemti vērā normu izstrādes procesā, kā arī vēlākās diskusijās Ministru kabinetā un Saeimā.

Konkurences veicināšana

Saskaņā ar Eiropas Komisijas sagatavoto Vienotā tirgus novērtējumu³ Latvijas iepirkumu sistēmas viena no būtiskākajām nepilnībām ir konkurences trūkums. Piemēram, 2020. gadā 25 % iepirkumu ir iesniegts tikai viens piedāvājums. Laika posmā no 2017. līdz 2019. gadam šis rādītājs ir bijis vēl sliktāks, pārsniedzot 30 % atzīmi. Tāpat arī Latvijā kā iepirkuma metode plaši tiek izmantota sarunu procedūra, kas neparedz iepirkuma publisku izsludināšanu – 2020. gadā 8 % no visām iepirkuma procedūrām (salīdzinot ar 2018. gadu, rādītājs ir ievērojami uzlabojies). Konkurences veicināšanas nozīmi ir uzsvēruši Eiropas Komisijas pārstāvji, t.sk. uzstājot uz nepieciešamību šo jautājumu risināt Atjaunošanas un noturības mehānisma plāna reformu ietvaros.