ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

17. Janvāris 2023 /Nr.3 (1269)

Interešu pārstāvības atklātības likums: kā to vislabāk ievērot
Edgars Pastars
Zvērināts advokāts ZAB "Cobalt", Latvijas Finanšu nozares asociācijas vecākais juridiskais padomnieks 

Saeima 2022. gada 13. oktobrī pieņēma Interešu pārstāvības atklātības likumu (turpmāk – Likums).1 Par tā nepieciešamību runāts daudz un kopš neatminamiem laikiem.

Ņemot vērā raksta autora darba pieredzi Saeimā, Valsts prezidenta kancelejā, Valsts kontrolē, Latvijas Finanšu nozares asociācijā (arī kā interešu pārstāvim) un darba grupā, kas izstrādāja Likumu, šī publikācija tapusi, lai dalītos ar novērojumiem un ieteikumiem Likuma piemērošanā.

Likums stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, bet vēl ne pilnā apjomā, jo ir daudzi darbi, kas jāizdara praktiskai ieviešanai, it īpaši IT sistēmu jomā. Tādēļ rakstā analizēta arī pārejas perioda specifika.

Vispārīgi par galveno

Interešu pārstāvība ir ikviena saziņa ar publiskās varas pārstāvi, lai ietekmētu publisku lēmumu (politikas dokumentu, normatīvo aktu, administratīvo aktu, ko pieņem politiskas amatpersonas). Likums attiecas ne tikai uz kādu normatīvo aktu izstrādi, bet arī piemērošanu (piemēram, mēģinot panākt kādu skaidrojumu vai vadlīniju izdošanu).

Publiskas varas pārstāvis ir ikviens valsts vai pašvaldībā strādājošais (arī politiskas amatpersonas ārštata padomnieks), ar ko sazinās, lai ietekmētu lēmumu, ko pieņem politiskas amatpersonas. Tas nozīmē: ja gala lēmumu pieņem augsta ranga administratīvas amatpersonas (ierēdņi), šis jautājums nav Likuma tvērumā, tomēr neliedz amatpersonām piemērot atklātības pasākumus pašām, ievērojot vispārīgās fizisko personas datu apstrādes prasības

Interešu pārstāvības likums formalizē interešu pārstāvības darbības, kas ir vajadzīgas (nekas nevar būt sliktāks par ierēdņiem un politiķiem, kas pieņem lēmumus tikai sarunās ar sevi), bet tas noteikti uzreiz nerisinās "lietu kārtotāju" problēmu. Šis rūpals, visticamāk, iet roku rokā ar nelikumīgu partiju finansēšanu, tirgošanos ar ietekmi utt., kas jau ir jārisina kriminālprocesuālā kārtībā.

Publiskās varas pārstāvim Likumā ir atstāta novērtējuma brīvība, lai katru rokas spiedienu nefiksētu; noteikti šeit pastāvēs gadījumi, kuros kāds nepamatoti "nesajutīsies lobēts".

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dina Gailīte
Tiesību politika
Metodika likumprojekta kvalitātes mērīšanai: Gunāra Kusiņa izstrādātais pārbaudes tests
Aldis Lieljuksis
Skaidrojumi. Viedokļi
Informētā piekrišana: aktuālie tiesību jautājumi
1 komentāri
Jānis Griķis
Viedoklis
Tiesību sistēmas vienradzis – likuma robs Civilprocesa likuma 568. panta pirmajā daļā
Kā jau lielākajai daļai tiesību piemērotāju ir zināms, likuma robi un to aizpildīšanas nepieciešamība praksē ir visai reta parādība. Šādu piemēru izķeršanu tiesu praksē var uzskatīt par veiksmi. Likuma robus savā ziņā var ...
Jurijs Georgs Rusakovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Iekšējās informācijas saturs Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regulas izpratnē
Anita Kovaļevska
Juridiskā literatūra
Jauns rakstu krājums administratīvajās tiesībās
2022. gada nogalē iznāca grāmata "Administratīvās tiesības. Raksti", kuras autors ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents Dr. iur. Edvīns Danovskis. Šī grāmata ir ievērības cienīga jau ar to vien, ka tā ir pirmais ...
AUTORU KATALOGS