ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

24. Janvāris 2023 /Nr.4 (1270)

Kas atkārtoti izdara noziedzīgus nodarījumus Latvijā
Dr. sc. soc.
Anvars Zavackis
Valsts probācijas dienesta Darbības analīzes un attīstības departamenta Mācību un pētījumu nodaļas datu analīzes vadošais eksperts 
Mg. psych.
Ronalds Cinks
Valsts probācijas dienesta Darbības analīzes un attīstības departamenta Mācību un pētījumu nodaļas datu analīzes eksperts 

Ievads. Kāpēc mēs pētām recidīvo noziedzību?

2022. gada augustā Valsts probācijas dienests (turpmāk – VPD) noslēdza jau trešo pētījumu par probācijas klientu noziedzīgo nodarījumu recidīvu.1 Laikā no pirmā pētījuma, kas tika noslēgts 2012. gadā, pētījuma ietvars un metodoloģija ir mainīta un attīstīta, saglabājot pētījuma mērķi – apzināt to, kāds ir probācijas klients un kā mainās klienta profils, laikam ejot, kā arī analizēt un salīdzināt probācijas klientu recidīva rādītājus.

Šajā rakstā ir aplūkoti izaicinājumi, ar kuriem esam sastapušies, veicot recidīvās noziedzības izpēti, kā arī sniegts pārskats par trešā pētījuma rezultātiem. Raksta noslēguma daļā esam iekļāvuši pētījumu autoru viedokli par šī pētījuma secinājumiem un rekomendācijām.

Jāatzīst, ka recidīvo noziedzību pētīt ir visai sarežģīti un tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, īstenotie pētījumi aptver reģistrēto noziedzību, bet ārpus izpētes paliek nereģistrētā noziedzība. Tas nozīmē, ka izmaiņas reģistrētajā noziedzībā (pieaug vai samazinās reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits) sniedz ierobežotu ieskatu par noziedzīgiem nodarījumiem Latvijā. Piemēram, ja pieaugs Latvijas iedzīvotāju uzticēšanās tiesībsargājošām iestādēm un iedzīvotāji sāks vairāk ziņot par gadījumiem, kuros viņi ir cietuši no citas personas prettiesiskas darbības, ir sagaidāms, ka pieaugs reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits pat tad, ja kopumā valstī noziedzība nepieaugs. Savukārt neefektīvs tiesībsargājošo iestāžu darbs var radīt pretēju efektu – iedzīvotāji mazāk uzticas iestādēm un neziņo par noziedzīgiem nodarījumiem, tāpēc reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits samazinās. Reģistrētās noziedzības dati ir pamats recidīvās noziedzības izpētē, tāpēc iepriekš minētajām noziedzības struktūras izmaiņām būs ietekme arī uz konstatēto recidīva gadījumu skaitu pat tad, ja kopējais noziedzības līmenis paliek nemainīgs. Nezinot reģistrētās un nereģistrētās noziedzības proporciju un iekšējo dinamiku, dati par ierosinātiem kriminālprocesiem, sodāmībām un recidīvu ir jāvērtē piesardzīgi.

Otrkārt, noziedzības dinamiku ietekmē ne tikai reģistrētās un nereģistrētās noziedzības proporcijas un izmaiņas šajā proporcijā, bet arī dažādi citi aspekti – sociālās labklājības pieaugums vai nabadzības palielināšanās, darba tirgus dinamika u.tml. Tāpēc, veicot recidīva izpēti un analizējot recidīva mērījumu datus, jāpatur prātā šis plašākais konteksts un dažādu sociālo procesu ietekme uz noziedzību. Arī izmaiņas sodu politikā ietekmē recidīva rādītājus. To spilgti ilustrē 2019. gadā pabeigtais recidīva pētījums. Šajā pētījumā tika salīdzināti recidīva rādītāji probācijas klientu grupās pirms 2013. aprīļa grozījumu spēkā stāšanās un trīs gadus vēlāk. Pētījums parādīja, ka pirms un pēc reformas veiktajos mērījumos recidīva rādītāju statistiski nozīmīgas atšķirības bija novērojamas ar sabiedriskiem darbiem notiesāto grupā. Zinot, ka īstenotie grozījumi Krimināllikumā, kas stājās spēkā 2013. gada 1. aprīlī, pamatā bija saistīti ar pamatsoda un papildsoda – sabiedriskie darbi – piemērošanu, var saprast, kādēļ recidīva rādītāji statistiski nozīmīgi atšķīrās tieši šajā VPD funkcijā.

Treškārt, recidīva pētījumi fokusējas uz dziļāku jaunu noziegumu izdarīšanas izzināšanu, proti, kādas pazīmes piemīt tiem probācijas klientiem, kas izdara atkārtotus noziedzīgus nodarījumus, bet šādi pētījumi maz ko atklāj par notiesāto personu sociālās integrācijas procesu un atturēšanos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Var teikt, ka šo pētījumu centrā ir "neveiksmes" izzināšana (Kas izdara noziedzīgus nodarījumus?), nevis "panākumu" izpēte (Kādas personas pārtrauc izdarīt noziedzīgus nodarījumus?). Tāpēc var teikt, ka recidīva pētījumi palīdz labāk izprast recidīva riska pazīmes un apzināt probācijas klientu grupas ar augstāku riska potenciālu, bet pētījumi ir mazāk informatīvi par pozitīvām probācijas klientu pārmaiņām un iespējām šīs pārmaiņas stiprināt.

VPD recidīvās noziedzības problēmas izpētē ir iesaistīta jau vairāk nekā desmit gadus.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dina Gailīte
Intervija
Tieslietu ministrijai jāatbrīvojas no ideoloģiskās spriedzes  
2022. gada 14. decembrī darbu sāka 14. Saeimas ieceltā valdība, par kuras deklarācijā ietvertajām iecerēm tieslietu jomā un korupcijas apkarošanā "Jurista Vārds" jau ir informējis.1 Tieslietu ministre šajā valdībā ir Dr. iur. ...
1 komentāri
Arta Snipe
Tiesību prakses komentāri
Vai advokāts drīkst pielīgt stundas likmi
2023. gada 12. janvārī Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) lietā Nr. C-395/21 lēma, ka patērētāju tiesībām neatbilstošs būs advokāta honorārs, kas noteikts kā stundas likme, ja starp advokātu un patērētāju noslēgtajā ...
Leila Neimane
Skaidrojumi. Viedokļi
Jūras telpiskās plānošanas aktualitātes Eiropas Savienības piekrastes dalībvalstīs Baltijas jūras reģionā
Jānis Kārkliņš
Mūsu autors
Iepazīstieties: JV autors Jānis Kārkliņš
Juridisko zinātņu doktors, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors, Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs. Zvērināts advokāts, darbības jomas: civiltiesības, līgumtiesības, komerctiesības, banku tiesības, ...
Sannija Matule
Tiesību politika
Kam šogad īpašu uzmanību veltīs Tieslietu padome
Piektdien, 13. janvārī, Tieslietu padome apstiprināja savas 2023. gada darba prioritātes, un tās paredz stiprināt Tieslietu padomes statusu un funkcijas, pilnveidot tiesu darbinieku profesionālās novērtēšanas un atalgojuma sistēmu, kā ...
AUTORU KATALOGS