ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Dati par bērnu,¹ viņa attīstību un veselību tiek iegūti un apstrādāti vēl pirms bērna piedzimšanas, piemēram, ultrosonogrāfijas izmeklējumā, kad tiek novērtēta augļa attīstība grūtniecības laikā. Arī pēc piedzimšanas, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus, bērna veselības datu iegūšana un apstrāde turpinās. Līdz ar noteikta vecuma un brieduma sasniegšanu un tiesību iegūšanu lemt par savu ārstniecību aktualizējas jautājums par bērna datu privā­tumu, tā robežām un vecāku tiesību un pienākumu apjomu piekļūt bērna veselības datiem.

Digitālo tehnoloģiju rīku izmantošana datu apstrādē var sniegt ne tikai ievērojamas iespējas veselības pakalpojumu pieejamībā, bet arī vienlaikus radīt izaicinājumus nepilngadīga pacienta tiesību īstenošanā attiecībā uz datu aizsardzību. Veselības datu apstrāde, tostarp e-vidē, ir veicama, līdzsvarojot bērna un vecāku tiesības un pienākumus atbilstoši bērna labākajām interesēm. Rakstā tiek apskatītas atsevišķas bērna kā datu subjekta tiesības veselības datu apstrādē, īpašu uzmanību veltot bērna un vecāku tiesību un pienākumu mijiedarbībai jautājumos, kas skar bērna datu aizsardzību veselības aprūpē, un iespējamos izaicinājumus e-vidē.

Bērna veselības datu apstrādes tiesiskais ietvars

Veselības dati² ir īpaši aizsargājama datu kategorija. To apstrāde ir pieļaujama, ja pastāv vismaz viens no Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk – VDAR) 6. panta 1. punktā un 9. panta 2. punktā noteiktajiem pamatiem. VDAR uzsvērts, ka personas datiem, kas pēc savas būtības ir īpaši sensitīvi,³ saistībā ar pamattiesībām un brīvībām pienākas īpaša aizsardzība. Darbības ar datiem ārstniecībā skar tādas pamattiesības kā tiesības uz veselību un tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, un šo darbību sekas var radīt risku bērna cilvēktiesību aizskārumam, piemēram, nepamatota datu ierobežošana vai nekorekta apstrāde var kavēt vai apgrūtināt ārstniecības pakalpojuma saņemšanu bērnam citā valstī vai datu izpaušana trešajām personām var negatīvi ietekmēt bērna privāto dzīvi. Vienlaikus tiesības uz datu aizsardzību nav absolūta prerogatīva. Tās ir jāņem vērā saistībā ar to funkciju sabiedrībā un jālīdzsvaro ar citām pamattiesībām saskaņā ar proporcionalitātes principu.⁴

Attiecībā uz bērna datu apstrādi VDAR noteic dalībvalstīm piemērot īpašu aizsardzību.⁵ Latvijā šādu īpašu aizsardzību attiecībā uz bērna datu privātuma un konfidencialitātes ievērošanu noteic Bērnu tiesību aizsardzības likuma 71. pants. Savukārt konkrēti nepilngadīga pacienta datu aizsardzības nosacījumi ietverti Pacientu tiesību likuma (turpmāk – PTL) 10.