ŽURNĀLS Tiesību prakses komentāri

Satversmes tiesas spriedumu komentāri

Satversmes tiesas spriedumu analīze un komentēšana līdz šim nav bijusi plaši izplatīta prakse un aprobežojusies ar atsevišķiem rakstiem, kuros aplūkoti Satversmes tiesas spriedumos vērtētie tiesību jautājumi, atstājot daļu problēmjautājumu diskusijai šaurā juristu lokā. Žurnāls "Jurista Vārds" ir izveidojis platformu, kurā aicina autorus – juristus un lietpratējus – diskutēt un izteikt savu viedokli komentāros par Satversmes tiesas spriedumiem. Līdz ar to šobrīd veidojas jauns publikāciju žanrs – komentāri par Satversmes tiesas spriedumiem.

Dr. iur. Edvīns Danovskis, komentējot Satversmes tiesas spriedumus, ir norādījis, ka "Satversmes tiesas kritika nav jēgpilna nodarbe, jo šos rakstus parasti lasa vien daži un to praktiskā nozīme nav liela. Satversmes tiesa parasti savas kļūdas neatzīst. Tas galvenokārt ir praktisku iemeslu dēļ – reiz izspriestam tiesību jautājumam ir maz cerību atkal nonākt izskatīšanā Satversmes tiesā".¹ Parasti Satversmes tiesas nolēmumi ir skaidri, saprotami un tajos ietvertie slēdzieni par tiesību normu satversmību ir pārliecinoši. Tomēr dažkārt būtu vērts diskutēt par spriedumos ietverto argumentāciju, analizēt to plašākā juristu lokā un arī kritizēt. Šādas diskusijas noteikti sekmēs viedokļu apmaiņu, juridiskās domas attīstību un stiprinās tiesiskumu. Iespējams, tās varētu veicināt arī savlaicīgu, pienācīgu un kvalitatīvu Satversmes tiesas spriedumu izpildi.

Šā raksta autore ir uzaicināta sniegt komentāru par Satversmes tiesas 2022. gada 15. decembra spriedumu lietā Nr. 2021-41-01 (turpmāk – Spriedums) un paudīs savu personīgo viedokli,² kā arī aicina kolēģus, kas var sniegt savu viedokli, iesaistīties diskusijā.

Minētās lietas ietvaros Satversmes tiesa izvērtēja, vai likuma "Par tiesu varu" 55. panta 3. punkts (turpmāk – apstrīdētā norma), kurā noteikts aizliegums kandidēt uz tiesneša amatu personai, pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata, atbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 101. panta pirmajai daļai un 106. panta pirmajam teikumam, kas ietver tiesības pildīt valsts dienestu, kā arī izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Ar Spriedumu apstrīdētā norma tika atzīta par neatbilstošu Satversmes 101. panta pirmajai daļai un 106. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2024. gada 1. janvāra.

Pamattiesību ierobežojumu satversmības izvērtēšanas metodoloģija

Lai varētu pievērsties Satversmes tiesas spriedumu un tajos ietvertās argumentācijas analīzei, vispirms jānoskaidro, kādus paņēmienus un metodes tiesa izmanto savu spriedumu argumentēšanai.

Satversmes tiesa, izvērtējot jebkura pamattiesību ierobežojuma satversmību, izmanto noteiktu metodoloģiju. Metodoloģija nosaka vispārīgos teorētiskos un praktiskos principus, pēc kādiem Satversmes tiesas lietas izspriešanas gaitā veicamas konkrētas darbības jeb "soļi", kā arī paņēmienus, ar kādiem Satversmes tiesa nonāk pie slēdziena par tiesību normas satversmību.