ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Ievads

2021. gadā tika īstenota augstskolu pārvaldības reforma, kuras ietvaros tika ieviests jauns valsts dibinātu augstskolu pārvaldības orgāns – valsts augstskolu padomes. Šī orgāna locekļu iecelšanai tika izvēlēts līdz šim neierasts modelis, atbilstoši kuram vairākums no valsts augstskolas padomes locekļiem netiek iecelti no pašas augstskolas personāla vidus. Līdz ar to Latvijas augstākās izglītības telpā ir aktualizējies jautājums par augstskolu autonomijas robežām, kas ir neapšaubāmi saistītas ar akadēmiskās brīvības juridisko aizsardzību.

Raksta mērķis ir identificēt no akadēmiskās brīvības izrietošās prasības attiecībā uz augstskolu pārvaldību.

Akadēmiskās brīvības raksturojums

Akadēmiskā brīvība ir personas brīvība individuāli vai kopīgi ar citiem iegūt, pilnveidot un nodot zināšanas, veicot pētniecību, studējot, piedaloties diskusijās, dokumentējot, veicot izstrādi, īstenojot jaunradi, mācot, lasot lekcijas un rakstot.¹ Tā ietver brīvību veikt pasniedzēja darbu un piedalīties diskusijās, nepakļaujoties noteiktu doktrīnu spiedienam, brīvību veikt pētījumus, izplatīt un publicēt tajos gūtos rezultātus, brīvību paust savu viedokli par iestādi vai sistēmu, kurā viņi strādā, brīvību no institucionālās cenzūras, kā arī brīvību piedalīties profesionālajās vai reprezentējošās akadēmiskajās organizācijās.² Bez akadēmiskās brīvības augstskolas nespētu pildīt savu galveno mērķi – izzināt un attīstīt zināšanu kopumu.³

Valstij ir pienākums respektēt un cienīt akadēmisko brīvību, kā arī veicināt tās īstenošanu.⁴ Nacionālā līmenī akadēmiskā brīvība ir nostiprināta Augstskolu likuma⁵ 6. pantā. Augstskolu likumā nav sniegta akadēmiskās brīvības legāldefinīcija, bet gan norādīts, ka augstskolās tiek nodrošināta studiju, pētniecības darba un mākslinieciskās jaunrades brīvība un definēta studiju un pētniecības brīvība. Tāpat Augstskolu likums piešķir mācībspēkiem tiesības izvēlēties zinātniskās darbības tematiku un virzienu (6. panta trešā daļa) un mācību metodes (6. panta ceturtā daļa). Tomēr likumā ietvertais formulējums vien iezīmē akadēmiskās brīvības būtību.

Augstākās izglītības padome ir aicinājusi grozīt Augstskolu likuma 6. pantu, lai likumā tiktu nostiprināta Eiropas augstākās izglītības telpai atbilstoša akadēmiskās brīvības izpratne.⁶ Augstākās izglītības padome norāda uz Eiropas Savienības Tiesas 2020. gada 6. oktobra spriedumu lietā Nr. C-66/18 (Eiropas Komisija pret Ungāriju)⁷ un Boloņas procesa 2020. gada Romas komunikē 1. pielikumu "Paziņojums par akadēmisko brīvību"⁸ kā piemēriem akadēmiskās brīvības izpratnes attīstībai Eiropā. Piemēram, Augstākās izglītības padomes priekšlikumā ir uzsvērta akadēmiskās brīvības saikne ar taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem akadēmiskā darba apstākļiem un taisnīgu darba samaksu.