ŽURNĀLS Tiesību politika

Likuma ietvars un praktiski ieteikumi

Vadlīniju autores – "Providus" pētnieces Līga Stafecka un Agnese Frīdenberga – norāda, ka šis materiāls izstrādāts saistībā ar jaunā Pašvaldību likuma pieņemšanu, kas stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī. Pēc autoru paustā, jaunajā likumā ir likts liels uzsvars uz sabiedrības līdzdalību pašvaldību darbībā, un tajā atsevišķa – VI – nodaļa ir veltīta tieši regulējumam par sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā jeb paredzēta tieši dažādiem ar līdzdalību saistītiem jautājumiem, lai pēc administratīvi teritoriālās reformas īpaši mudinātu pašvaldības stiprināt saikni ar saviem iedzīvotājiem. Proti, administratīvi teritoriālās reformas rezultātā vairums pašvaldību kļuva daudz lielākas, attiecīgi arī palielinoties fiziskajam attālumam starp iedzīvotājiem un pašvaldību. Šī iemesla dēļ arī pašvaldību pārvaldība ir kļuvusi bezpersoniskāka, mainījusies savstarpējā saziņa un atsevišķu pakalpojumu sniegšanas kārtība. Tādēļ, kā uzsver vadlīniju autores, ir svarīgi, lai pašvaldības iedzīvotāji nejustos atstumti un aizmirsti, un bezspēcīgi ietekmēt savas vietvaras lēmumus, un šim nolūkam ir jārada pietiekami plašas un reālas iespējas iedzīvotājiem ietekmēt savas pašvaldības darbu.

Viens no šādiem līdzdalības veidiem, kas nostiprināts Pašvaldību likuma 58. pantā, ir iedzīvotāju padomes, kas dod iespēju vietējām kopienām aktīvi iesaistīties pašvaldības darbā un aizstāvēt savas intereses. Vadlīniju autores teic, ka arī līdz šim dažas pašvaldības pēc savas iniciatīvas jau bija izveidojušas iedzīvotāju padomes, taču jaunais likums uz to mudina arī visas citas, proti, tā aizvien ir pašvaldību izvēle, nevis obligāts pienākums.

Ņemot vērā šo brīvprātības principu, vadlīnijās atsevišķa nodaļa veltīta tieši jautājumam par to, kādēļ pašvaldībās ir vērts veidot šādas padomes. Mudinot uz aktīvu rīcību, autores uzsver, ka pašvaldības ir izveidotas, lai strādātu vietējo iedzīvotāju labā, un, lai šo uzdevumu pildītu pēc iespējas labāk, ar tiem ir jākonsultējas – jāapzina iedzīvotāju vajadzības, jānoskaidro viņu viedoklis un kopīgi jārod labākie risinājumi. Tādēļ regulāras, jēgpilnas konsultācijas ar iedzīvotājiem par pašvaldības darbību ir ļoti būtiskas, un vienlaikus ir jārada pietiekamas iespējas pašiem iedzīvotājiem ar savu iniciatīvu iesaistīties pašvaldības darbībā. Šim nolūkam iedzīvotāju padomes ir piemērots risinājums, un tas sniedz vairākus būtiskus ieguvumus. Piemēram: vietējo interešu pārstāvība; precīzākas informācijas iegūšana par daudziem jautājumiem, kas ir nozīmīgi pašvaldības pārvaldīšanā; vietējo iedzīvotāju aktivizēšana un labāka informācijas aprite starp iedzīvotājiem un vietvaru; nomales efekta mazināšana, proti, regulāri apzinot iedzīvotāju padomju viedokli dažādos jautājumos, kā arī to informējot par gaidāmajiem lēmumiem un iesaistot to sagatavošanā, attālāku teritoriju iedzīvotājiem neveidojas sajūta, ka par viņiem ir aizmirsts un ka viņu intereses nevienam nerūp; vietējo iedzīvotāju saliedētības un noturīguma veicināšana krīzes situācijās u.c.

Līdztekus uzskaitītajiem ieguvumiem vadlīnijas arī izskaidro galvenās atšķirības starp nozaru konsultatīvajām padomēm, kādas pastāvēja jau līdz šim un tagad darbojas saskaņā ar Pašvaldību likuma 53. pantu, un teritoriālajām kopienu jeb iedzīvotāju padomēm, kas reglamentētas 58. pantā. Proti, kā tas skaidrots vadlīnijās, arī līdz šim daudzviet pašvaldībās darbojās dažādas nozaru konsultatīvās padomes, piemēram, uzņēmēju vai jaunatnes lietu u.c. Arī iedzīvotāju padomes ir konsultatīvas, taču to mērķis ir pārstāvēt tieši teritoriālo vienību iedzīvotāju intereses konkrētajā pašvaldībā. Tādēļ vadlīnijās to savstarpējais salīdzinājums ir atspoguļots apjomīgā tabulā, kas uzskatāmi demonstrē abu veidu padomju atšķirības šādos aspektos: izveidošanas mērķis, lēmums par izveidošanu, lēmums par konsultatīvās padomes sastāvu, konsultatīvās padomes locekļi, kompetences apjoms, tiesības, darba organizācija, atalgojums, atklātības prasības. Kā skaidrots vadlīnijās, līdzšinējās iedzīvotāju padomes tika veidotas saskaņā ar regulējumu, kas jaunajā Pašvaldību likumā ir ietverts 53. pantā, precīzāku šo padomju darbību nosakot pašvaldības izdotā nolikumā. Taču līdz ar jaunā Pašvaldību likuma spēkā esību rodas netipiska situācija, ka pašvaldībām no juridiskā aspekta iedzīvotāju padomju veidošanā ir iespēja izvēlēties risinājumu – saskaņā ar likuma 53. vai 58. pantu. Vienlaikus vadlīniju autores uzsver, ka iecere vietējo kopienu pārstāvniecības stiprināšanā ir iebūvēta tieši likuma 58. pantā, tajā nostiprinot iedzīvotāju padomes kompetences kodolu un pamata tiesības.

Tādēļ, lai šķetinātu gan šos, gan arī citus praktiskus jautājumus, vadlīnijas būs noderīgs palīgmateriāls pašvaldībām, kuras vēl tikai apsver vai arī jau ir izlēmušas veidot iedzīvotāju padomes. Pēc autoru ieceres, vadlīniju mērķis ir sniegt atbalstu pašvaldībām un interesentiem, lai to īstenotā iedzīvotāju padomju izveidošana būtu vieglāka un arī sniegtu pēc iespējas lielāku labumu gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībām. Turklāt, lai atbalstītu pašvaldības iedzīvotāju padomju veidošanā, materiāls ir papildināts ar paraugnolikumu iedzīvotāju padomju darbībai. Šis paraugs ietver arī izvērstākus paskaidrojumus, kas ļauj labāk izprast katras nolikuma sadaļas mērķi, būtību un regulējamos jautājumus.

Savukārt vadlīnijas kopumā sniedz ieteikumus un atbildes uz šādiem jautājumiem: 1) kādēļ būtu vērts veidot iedzīvotāju padomes, ko pašvaldība un iedzīvotāji no tā iegūst; 2) kāds ir Pašvaldību likumā noteiktais regulējums konsultatīvo padomju, tai skaitā iedzīvotāju padomju, darbībai; 3) kā praktiski izveidot iedzīvotāju padomes (izveidošana, darbība, kompetence, komunikācija utt.) un 4) kādi ir galvenie riski vai izaicinājumi, kas jāņem vērā, veidojot iedzīvotāju padomes, un kā tos risināt.

Demokrātijas nostiprināšanas instruments

Kā jau iepriekš minēts, iedzīvotāju padomju izveide ir pašvaldību brīvprātīgs lēmums. Lai gan Pašvaldību likums attiecībā uz tām dod lielu rīcības brīvību un ir konstatējami konkrēti ieguvumi, ko dod šādas padomes, bez šiem apsvērumiem un atbilstoša tiesiskā regulējuma vēl ir nepieciešama arī pašu iedzīvotāju griba un interese tajās darboties. Tādēļ, lūdzot dalīties savā pieredzē, "Jurista Vārds" uzrunāja šādas iedzīvotāju padomes pārstāvi.

Viļānu pilsētas iedzīvotāju padomes priekšsēdētāja Vija Piziča, kas ikdienā veic Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektora vietnieces pienākumus, vaicāta par pamudinājumu līdzdarboties savas pašvaldības pārvaldībā, sacīja: "Kad pandēmijas dēļ, izmantojot attālinātā darba iespējas, no Rīgas pārcēlos uz dzimtajiem Viļāniem, man radās interese par pilsētā notiekošo, taču konstatēju, ka informācija ir grūti pieejama un bieži novēlota; vietējie iedzīvotāji gandrīz neiesaistās pilsētas dzīvē un kādreiz tik dzīvelīgā mazpilsēta ir gluži kā iemigusi. Savukārt, sākoties Krievijas karam Ukrainā, pamanīju, ka cilvēki ielās ļoti dažādi reaģē uz Ukrainas simboliku, tostarp arī agresīvi. Kad vietējā pašvaldība aicināja viļāniešus uz tikšanos, lai sanākušie ievēlētu iedzīvotāju padomi (tobrīd par tādu vēl neko nezināju), nolēmu, ka iesaistīšos dialogā ar pašvaldību un darīšu zināmus savus novērojumus un priekšlikumus drošības un pilsētvides pilnveidošanai, apzinoties, ka viens no Viļānu pilsētas uzdevumiem, kopā ar citām Latgales pilsētām, ir veicināt Eiropas Savienības pierobežas attīstību. Tātad vēlme pēc drošas un kvalitatīvas vides bija galvenie iemesli kādēļ iesaistījos sabiedriskajā darbā un piekritu darbam iedzīvotāju padomē."

Savukārt, jautāta par to, kādas ir iedzīvotāju reālās iespējas līdzdarboties savas pašvaldības pārvaldībā un ko praktiski dod šāda padome, V. Piziča atbildēja: "Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka tikai 16 % pilsoniskās sabiedrības tic, ka viņi var ietekmēt lēmumus. Savukārt 60 % iedzīvotāju uzticas saviem līdzcilvēkiem. Ja tā, tad Pašvaldību likuma 58. pantā minētā iedzīvotāju padome, kuru ievēl paši iedzīvotāji un kuru uzdevums ir vietējo iedzīvotāju interešu pārstāvība, veicinot savstarpējo sadarbību un saskaņotu rīcību kopējam labumam, ir unikāls rīks, kuru prasmīgi pielietojot var panākt būtisku iedzīvotāju līdzdalību pašvaldības lēmumu pieņemšanā. Secīgi iedzīvotāju padomēm ir milzīga loma demokrātijas nostiprināšanā, jo, pieaugot līdzdalībai lēmumu pieņemšanā, augs iedzīvotāju izpratne par lēmumu pieņemšanas procesu, nostiprināsies viņu piederības sajūta kopienai, augs uzticība valstij.

Lai gan manis pārstāvētā Viļānu pilsētas iedzīvotāju padome darbojas vien nepilnus trīs mēnešus, esam paguvuši iesaistīties dialogā ar pilsētas sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, Rēzeknes novada domes priekšsēdētāju un deputātiem, veikuši iedzīvotāju aptauju un vietējā pašvaldībā iesnieguši viņu priekšlikumus pilsētvides pilnveidošanai, izvirzījuši pretendentu novada pašvaldības konkursam "Rēzeknes novada uzņēmums" nominācijā "Gada atbalsts Ukrainai" un jau pieredzējuši, kā pretendents saņem balvu; uzrakstījuši pieteikumu kopienu iniciatīvu konkursam "Darbīgās kopienas Latgalē". Tie ir mūsu pirmie soļi, kuri skaidri parāda – iedzīvotājiem ir iespēja līdzdarboties lēmumu pieņemšanā un iedzīvotāju padomju institucionalizēšana ļoti atvieglo šo līdzdalību."