ŽURNĀLS Redaktora sleja

25. Aprīlis 2023 /Nr.17 (1283)

Slepkavība Jēkabpilī
10 komentāri

Pēdējās nedēļās Latvijas tiesībnieku saimē, tai skaitā "Jurista Vārda" lappusēs, daudz runāts par juridisko izglītību un tālākizglītību: nesen noslēgts daudzmiljonu apmācības projekts "Justīcija attīstībai", un tikko kā uzsākta jauna, līdzīga projekta īstenošana, paredzot Latvijā izveidot tiesnešu, prokuroru, izmeklētāju un citu tieslietu sistēmai piederīgu amatpersonu mācību centru – Tieslietu akadēmiju. Viss pagājušais "Jurista Vārds" bija veltīts problēmām, kas saistītas ar iekšlietu sistēmas darbinieku izglītību, ko risinās, triju augstskolu konsorcijā veidojot apmācību programmu "Iekšējās drošības akadēmija". Pagājušajā "Jurista Vārdā" bija lasāma arī intervija ar Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāni par augstāko juridisko izglītību. Visus šos materiālus redakcija vāca un publicēja ar pārliecību, ka izglītība un kvalifikācijas celšana neapšaubāmi ir tiesiskās sistēmas darba kvalitātes atslēga.

Tikmēr pagājušajā nedēļā Latviju satricināja ziņa par Jēkabpilī nogalinātu sievieti – slepkavību, kuru viņas bērna un mātes acu priekšā 16. aprīlī izdarīja vīrietis, kurš savu upuri bija vajājis ilgstoši, atklāti un agresīvi. Par šo vajāšanu ar nāves draudiem bija labi informēta gan vietējā policija, gan prokuratūras un tiesu iestādes – ziņojumus esot rakstījusi gan pati vajātā sieviete, gan viņas radi, draugi un darbabiedri. Tika ierosinātas administratīvās un krimināllietas, noteikti sodi utt. Uz varmāku tas neiedarbojās, un viņš turpināja atklāti vajāt sievieti un biedēt viņas darbabiedrenes, līdz galu galā paveica slepkavību.

Uzreiz pēc traģēdijas sākās nepieredzēta atbildības citam uz citu novelšanas kampaņa: sabiedrības sašutums momentā vērsās pret policiju, un to pastiprināja arī, piemēram, Zemgales rajona tiesas priekšsēdētāja Līgas Ašmanes 20. aprīļa preses paziņojums, kurā viņa uzsvēra: "Tiesa [..] ir veikusi iespējamās procesuālās darbības, lai nodrošinātu šo [ar Leonu Rusiņu saistīto] tiesvedībā esošo krimināllietu izskatīšanu. Tālākais darbs bija jāveic policijai."

Arī Valsts policijas priekšnieka Armanda Ruka pirmā reakcija bija dienesta pārbaude, lai noskaidrotu, vai Jēkabpils policisti bija darījuši visu iespējamo, lai upuri pasargātu no vajātāja. 21. aprīlī Latvijas Radio viņš tomēr uzsvēra, ka policija nav vienīgā par traģēdiju atbildīgā un sava vainas daļa jāuzņemas arī prokuratūrai un tiesai.

Gan A. Ruks, gan iekšlietu ministrs Māris Kučinskis informēja, ka, viņuprāt, nepieciešami likuma grozījumi, kas vajātājiem ļautu piemērot piespiedu ārstēšanu vai ilgstošu ieslodzījumu, bet vajātos ļautu sargāt policijai, kas līdz šim nav bijis iespējams.

Vairāki krimināltiesību eksperti savukārt pieļauj, ka kļūda meklējama varmākas uzvedības nepareizā juridiskā novērtējumā, kura dēļ tiesību aizsardzības iestādes ir neatbilstoši rīkojušās.

Valsts prezidents Egils Levits izplatīja paziņojumu ar aicinājumu noskaidrot Jēkabpilī paveiktās slepkavības apstākļus un iemeslus. Dienā, kad iznāk šis "Jurista Vārds", ir paredzēts pikets pie Ministru kabineta ar prasību Latvijā nodrošināt sieviešu aizsardzību pret vardarbību.

Atgriežoties pie šīs slejas sākumā minētās tiesu un tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku izglītības tēmas, likumsakarīgs ir jautājums – vai labāk izglītoti, nez cik kursus pabeiguši Jēkabpils policijas, prokuratūras un tiesas darbinieki būtu nosargājuši šo sievieti no viņas vajātāja?

Noteikti nē, ja vien viņi nesaprastu pašu svarīgāko – ka tiesu un tiesību aizsardzības sistēmas mērķis un jēga ir sabiedrības drošība, tiesiskums un katra cilvēka pamattiesību, tai skaitā tiesību uz dzīvību, aizsargāšana. Birokrātiskajās šo iestāžu rutīnas dzirnavās Jēkabpilī tas acīmredzot nebija skaidrs, jo "formāli" un "savas kompetences ietvaros" šīs iestādes katra bija kaut ko darījusi. Tomēr nav iespējams noticēt, ka godprātīgam tiesību piemērotājam – gan policijā, gan prokuratūrā, gan tiesā – tik tiešām nebija neviena līdzekļa, lai apturētu acīmredzamu varmāku, kas mēnešiem ilgi visu acu priekšā mērķtiecīgi virzījās uz slepkavību. Ja vismaz viens tāds tiesu sistēmas vai tiesību aizsardzības iestāžu darbinieks būtu atradies, iespējams, šī slepkavība nebūtu pastrādāta.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Gailīte D. Slepkavība Jēkabpilī. Jurista Vārds, 25.04.2023., Nr. 17 (1283), 2.lpp.
komentāri (10)
10 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
pārdomas
28. Aprīlis 2023 / 14:30
0
ATBILDĒT
No malas izskatās,ka veiktās darbības ilgstošā laikā kvalificētas,ievērojot tikai vienu apstākli - lēmumu par aizsardzību. Tad nu policisti un uzraugošais prokurors automātiski visu sabāž vienā pantā. Ne te kāds domājis par huligānismu,ne vajāšanu,ne ko citu. Tiesai ar to nav sakara, jo tā neuzsāk un neizmeklē kriminālprocesus.
I.P.
26. Aprīlis 2023 / 12:14
0
ATBILDĒT
Paldies Jurista Vārdam par problēmas aktualizēšanu! Pēdējais jautājums īpaši vietā. Probēmu iemesli, manuprāt, šeit ir daudz:
1. Sabiedrības augstā tolerance pret vardarbību un vardarbības draudiem (attiecīgi tikpat toleranta ir policija un tiesa- kamēr nav līķa, nekas nav noticis). Šādu gadījumu nonivelēšana līdz "sadzīviskam" (lasīt- maznozīmīgam) gadījumam, kur atbildība un vaina tiek piedēvēta upurim.
2. Policija nav veikusi risku, ko persona rada, atbilstošu novērtējumu un nav monitoriējusi risku, tā vietā pieņemusi vēlamo, ka nekas nenotiks. Izskanējusī informācija par 500 EUR sodu par iepriekšējo uzbrukumu ar nazi apliecina policijas nespēju un negribēšanu pienācīgi novērtēt risku. Šobrīd policijas paziņojumi, ka mērķis esot bijusi tikai konkrētā sieviete, nevienai citai, kurai draudēts, liecina, ka risks joprojām nav novērtēts un policija paļaujas, ka vairāk uzbrukumu nebūs. Rusiņam, ja viņš ir dzīvs, ir dots signāls, ka citas sievietes netiek sargātas.
3. Policijas negribēšana aizsargāt apdraudētās personas. Jau brīdī, kad tika konstatēts, ka persona atkārtoti ir pārkāpusi tiesas nolēmumā noteiktos pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļus, policijai vajadzēja vismaz sev pajautāt, ko mēs varam izdarīt, lai aizsargātu cietušo. Kriminālprocesa ierosināšana pati par sevi cietušo nesargā, tik daudz jau vajag saprast. Un ja uzskatīja, ka tiešām nav legālu līdzekļu cietušā aizsardzībai un "vainīgs likums", tad par to bija jāceļ trauksme jau pēc 2 gadījuma, nevis jāsavāc padsmit kriminālprocesi, no kuriem nebija nekādas jēgas, un tikai tad, kad ir noticis sliktākais, meklēt atrunas ar likuma trūkumiem.
4. Būtu laikam beidzot jāatzīst, ka personas izsludināšana meklēšanā (kā liecina publiskā informācija, tiesas lēmums par drošības līdzekļa- apcietinājuma- piemērošanu pieņemts februārī) nenozīmē, ka personu kāds reāli arī meklē. Gaida, kad pats ienāks pa durvīm vai kāds citur uzskries virsū un tad savāks. Līdz slepkavībai bija 2 mēneši un visas iespējas atrast.
5. Tiesību aizsardzības iestāžu acīmredzama nevēlēšanās analizēt savu darbu un kļūdas (vainīgs likums, nekad paši), kas tikai veicina šādu gadījumu atkārtošanos.
Vārds > I.P.
27. Aprīlis 2023 / 15:28
0
ATBILDĒT
Arī strādājot tiesībaizsardzības iestādē, grūti saprast, kā šāds gadījums kopumā varēja notikt (tik daudzi procesi pret personu bez stingrākas reakcijas, un amatpersonu vienaldzīgās atbildes cietušajiem, ja atbilst patiesībai). Lai kāds ir likums, vienmēr ir iespēja rīkoties, ja no apstākļiem redzams, ka gadījums ir ārkārtējs.
Ai-bi
26. Aprīlis 2023 / 10:47
0
ATBILDĒT
Būtu godīgi, ja policija atskaitītos sabiedrībai par visiem tiem gadījumiem, kad cietušais (-sī) ir gājusi bojā no vardarbības. Ko viņi darījuši, cik reizes un cik ātri reaģējuši. Tad atklāsies īstā patiesība. Tik pat šokējoša kā par policiju Jēkabpilī.
Neviens nejūtas vainīgs
25. Aprīlis 2023 / 17:26
1
ATBILDĒT
Birokrātiskajās sistēmas dzirnavās pazuda cilvēks. Burtiskā nozīmē: cilvēka vairs nav. Neviens nejūtas vainīgs.
KVAS
25. Aprīlis 2023 / 15:13
5
ATBILDĒT
Žēl ka autore nav pateikusi, ko tad konkrēti vajadzēja darīt tiesai, kā arī pavērtējusi policijas, prokuratūras un tiesas resusrsu atbilstību tam lai nodrošinātu Staversmē paredzētās pilsoņu pamttiesības. Pievienošos citiem, tukšs raksts
Atbilde > KVAS
27. Aprīlis 2023 / 17:08
0
ATBILDĒT
Tiesai, policistiem un prokuroriem bija jāizkāpj no "mundieriem" un beidzot jākļūst par dzīviem cilvēkiem, kas redz lietas tādas, kādas tās ir, nevis jāblenž n-tajos likumos, pantos un paragrāfos!!!! Tāda sabiedrība - tai skaitā amatpersonas - esam - vienaldzīga un neiejūtīga, ar vēlmi parūpēties tikai katram par sevi. Par ukraiņiem rūpējamies ( bet tas jau arī pēc būtības tikai sevis pašu dēļ), bet par saviem līdzcilvēkiem - ne. Skumji :(
Resurss > KVAS
27. Aprīlis 2023 / 11:38
0
ATBILDĒT
Atsaukšanās uz "resursu trūkumu" tiesu sistēmā šobrīd ir komiska.
Latvijā ir lielākais tiesnešu un prokuroru skaits uz iedzīvotāju skaitu Eiropas Savienībā. Daudzkārt lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Vienlaikus lietu skaits tiesās pēdējos 10 gados nepārtraukti samazinās.
Rajona tiesas tiesneša alga šobrīd ir virs 3000 eiro, rajona tiesas priekšsēdētājs saņem virs 3300 eiro. Prokurori daudz neatpaliek.
To jūs saucat par resursu trūkumu?
Vilkavs
25. Aprīlis 2023 / 14:25
6
ATBILDĒT
Faktiski pateica to pašu, ko pārmeta priekšsēdētājai. Noteikti tur kāds arī tiesā ir vainīgs. Neredzu pievienoto vērtību šādām vispārējām vaimanām, kur "progresīvā sabiedrības daļa" nojauš, kā tiem iestādēs vajadzēja rīkoties. Manā skatījumā atbildības velšanas kampaņu veicināja tieši žurnālistu uzstādījums pieprasīt lai katra iestāde attaisnojas par savu rīcību, nenoskaidrojot pietiekamu informāciju un veicinot kazuistiku.
Sabiedrība > Vilkavs
26. Aprīlis 2023 / 12:25
2
ATBILDĒT
Šādos gadījumos nevienam iestādei nekas nav jāprasa skaidrot, jo tas visupirms ir visu iestāžu pienākums - pēc savas iniciatīvas sniegt izsmeļošu informāciju, ciktāl tas objektīvi ir iespējams. Cilvēks ir nogalināts tieši iestāžu kopīgās bezdarbības dēļ. Citas versijas šeit nav. Kur tad ir tas paveikto darbu saraksts? Dzirdam tikai iemeslu sarakstu, ko iestādes nevar un nevarēja. Bet, pastāvot 19 procesiem, ir vairāk nekā skaidrs, ka šoreiz nevar ir =neizdarījām visu, ko varējām. Sabiedrība nav pilnvarota piekļūt visiem materiāliem, un, ja atbildīgie klusē, ar ko tad tomēr izpelnījušies labo darbu čempionu titulu, tad atliek vien prezumēt, ka nav jau ar ko palepoties, citādi sen būtu šos faktus minējuši.
visi numura raksti
Māris Leja
Skaidrojumi. Viedokļi
Teritorialitātes princips krimināltiesībās
Šajā rakstā ir sniegts Krimināllikuma (turpmāk – KL) spēka telpā vispārīgs raksturojums, kā arī plašāks ieskats teritorialitātes principa izpratnē. Rakstā pamatots viedoklis, ka pastāv būtiski iemesli atkāpties no Latvijas ...
Sannija Matule
Juridiskā literatūra
Divas jaunas monogrāfijas latviešu juridiskās literatūras klāstā
Latviešu valodā iznākušajai juridiskajai literatūrai šopavasar pievienojušies divi jauni izdevumi – Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Juridiskās fakultātes dekāna Dr. iur. Jāņa Graša grāmata "Diplomātiskās un konsulārās ...
Irina Koropa
Skaidrojumi. Viedokļi
Kriminālatbildība par piespiedu dzimumaktu: piemērošanas problēmas Ukrainā
Elīna Zivtiņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Piekrišanas izpratne seksuāla rakstura attiecībās
Pēc tam, kad pasaulē tapa zināms par #MeToo skandālu un sabiedrībā tika aktualizēta jautājuma par piekrišanu stāties seksuāla rakstura attiecībās nozīme, joprojām norit diskusijas par to, kad uzskatāms, ka piekrišana vairs nav ...
2 komentāri
Sannija Matule
Tiesību prakses komentāri
Arī ECT apstiprina problēmas saskarsmes tiesību īstenošanā Latvijā
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) 2023. gada 13. aprīlī pasludināja spriedumu lietā "E.K. pret Latviju", secinot, ka ir pieļauts iesniedzēja Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – ...
AUTORU KATALOGS