ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

25. Aprīlis 2023 /Nr.17 (1283)

Piekrišanas izpratne seksuāla rakstura attiecībās
2 komentāri
Elīna Zivtiņa
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante 

Pēc tam, kad pasaulē tapa zināms par #MeToo skandālu un sabiedrībā tika aktualizēta jautājuma par piekrišanu stāties seksuāla rakstura attiecībās nozīme, joprojām norit diskusijas par to, kad uzskatāms, ka piekrišana vairs nav spēkā, un šādas piekrišanas esamības priekšnoteikumiem. Tāpat, ievērojot sabiedrības attīstības tendences, vairākas valstis ir precizējušas piekrišanas definīciju nacionālajos tiesību aktos vai strādā pie šobrīd spēkā esošo definīciju aktualizēšanas. Ievērojot minēto, kā arī to, ka gribas jēdziens ir noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību centrālais elements, būtu vērtīgi detalizēti aplūkot šī termina izpausmes Latvijas krimināltiesībās.

Uzskatāms, ka personas drīkst stāties seksuāla rakstura (neatkarīgi no tā, vai šīs darbības ir saistītas ar iekļūšanu citas personas ķermenī vai ne) attiecībās tikai tādā gadījumā, ja visas iesaistītās personas ir tam nepārprotami piekritušas. Varētu apgalvot, ka piekrišana stāties seksuāla rakstura attiecībās sastāv no šādiem elementiem: piekrišana ir brīvprātīga, skaidra, apzināta un pastāvīga.

Tas nozīmē, ka iesaistītās personas ne vien ir paudušas brīvprātīgu, skaidru un bez ārēja spiediena ietekmes radušos gribu, bet arī apzinās darbību raksturu, kā arī no stāšanās seksuāla rakstura attiecībās izrietošos iespējamos riskus un sekas.

Krimināllikuma 159. un 160. panta dispozīcijā piekrišana tiek apzīmēta ar jēdzienu "griba". Savukārt uz šīs gribas neesamību norāda stāšanās seksuāla rakstura attiecībās, cietušajai personai atrodoties bezpalīdzības stāvoklī, vardarbības, draudu, uzticības, autoritātes vai citādas ietekmes rezultātā.

komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Autore
26. Aprīlis 2023 / 12:39
0
ATBILDĒT
No šādām situācijām praksē vienmēr būs grūti izvairīties, jo šādus gadījumus raksturo dažādu noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļu, apsūdzētā un cietušā personību, komunikācijas un daudzu citu apstākļu kopums. Tiesību piemērotājam šis kopums ir rūpīgi jāizvērtē, lai konstatētu, ka personas griba nav bijusi. Turklāt pat tad, ja persona mutiski to nav norādījusi, darbības un šo apstākļu kopums var norādīt, ka persona nav gribējusi stāties seksuāla rakstura attiecībās.
Ieteikumi
25. Aprīlis 2023 / 22:17
0
ATBILDĒT
Paldies par rakstu!
Kopsavlikum 7. punktā norādat, ka "Praksē lielākās grūtības ir tajos gadījumos, kad cietušās personas piekrišanas esība ir noskaidrojama, vien balstoties uz cietušās personas darbībām." Varbūt autorei ir arī kādi ieteikumi, kā palīdzēt tikt galā ar šīm grūtībām?
visi numura raksti
Māris Leja
Skaidrojumi. Viedokļi
Teritorialitātes princips krimināltiesībās
Šajā rakstā ir sniegts Krimināllikuma (turpmāk – KL) spēka telpā vispārīgs raksturojums, kā arī plašāks ieskats teritorialitātes principa izpratnē. Rakstā pamatots viedoklis, ka pastāv būtiski iemesli atkāpties no Latvijas ...
Sannija Matule
Juridiskā literatūra
Divas jaunas monogrāfijas latviešu juridiskās literatūras klāstā
Latviešu valodā iznākušajai juridiskajai literatūrai šopavasar pievienojušies divi jauni izdevumi – Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Juridiskās fakultātes dekāna Dr. iur. Jāņa Graša grāmata "Diplomātiskās un konsulārās ...
Irina Koropa
Skaidrojumi. Viedokļi
Kriminālatbildība par piespiedu dzimumaktu: piemērošanas problēmas Ukrainā
Sannija Matule
Tiesību prakses komentāri
Arī ECT apstiprina problēmas saskarsmes tiesību īstenošanā Latvijā
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) 2023. gada 13. aprīlī pasludināja spriedumu lietā "E.K. pret Latviju", secinot, ka ir pieļauts iesniedzēja Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – ...
Juris Stukāns
Mūsu autors
Iepazīstieties: JV autors Juris Stukāns
Latvijas Republikas ģenerālprokurors. Juridisko zinātņu doktors. Iepriekš bijis tiesnesis Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā un Rīgas apgabaltiesā. Pirms kļūšanas par ģenerālprokuroru – Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas ...
AUTORU KATALOGS