2023. gada 5. aprīlī stājās spēkā apjomīgi grozījumi Autortiesību likumā1 (turpmāk – Grozījumi). Šā raksta mērķis ir skaidrot būtiskākos jaunievedumus, kā arī ieskicēt to iespējamo ietekmi gan uz autoriem, gan autoru darbu izmantotājiem un plašāku sabiedrību.
Grozījumu nepieciešamība un izstrādes process
Ar Grozījumiem tika pārņemtas divas Eiropas Savienības (turpmāk – ES) direktīvas:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Direktīva (ES) 2019/789, ar ko paredz noteikumus par to, kā īstenojamas autortiesības un blakustiesības, kuras piemēro noteiktām raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm un televīzijas un radio programmu retranslācijām, un ar ko groza Padomes direktīvu 93/83/EEK2 (turpmāk – Raidorganizāciju direktīva);
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Direktīva (ES) 2019/790 par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko groza direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK3 (turpmāk – Digitālā vienotā tirgus direktīva).
Raidorganizāciju direktīva ietver regulējumu, kas attiecas uz ļoti tehniska rakstura jautājumiem televīzijas un radio raidījumu izplatīšanā, līdz ar to minētās direktīvas pārņemšana šajā rakstā netiks aplūkota. Savukārt Digitālā vienotā tirgus direktīva tika rosināta, lai sasniegtu trīs ambiciozus mērķus:
- pielāgotu autortiesību ierobežojumus digitālajai videi, tostarp lai regulētu autoru darbu izmantošanu digitālā formātā izglītības un kultūras mantojuma iestādēs;
- uzlabotu autoru darbu licencēšanas iespējas, piemēram, komerciālā apritē nepieejamu darbu licencēšanu, kā arī sekmētu autoru darbu pieejamību, piemēram, audiovizuālu darbu pieejamību tiešsaistes platformās;
- nodrošinātu ar autortiesībām saistīto interešu labāku līdzsvaru tirgū, tostarp paredzot autoriem tiesības uz taisnīgu atlīdzību un regulējot specifisku tiešsaistes platformu pienākumu iegūt atļauju autoru darbu izmantošanai šajās platformās.
Digitālā vienotā tirgus direktīva izstrādes laikā tika daudz kritizēta,4 tās pieņemšanas process bija garš un komplicēts. Līdz ar to direktīvas gala teksts ir ievērojami detalizētāks un sarežģītāks nekā sākotnējais direktīvas projekts, un vairāki direktīvas panti ir politiska un tiesiska rakstura kompromisu rezultāts. Likumsakarīgi, ka arī šīs direktīvas pārņemšana izrādījās "ciets rieksts" ES dalībvalstīm un lielākajai daļai neizdevās to pārņemt noteiktajā termiņā.
Vienlaikus ārpus abu direktīvu pārņemšanas procesa Grozījumu rezultātā Autortiesību likums ir papildināts ar regulējumu par autora mantisko tiesību atsavināšanu, un Grozījumi risina arī vairākus strīdīgus autortiesību jautājumus, konkrētāk, precizē datorprogrammu autoru personisko tiesību apjomu un mazina darba devēja risku pārkāpt autortiesības gadījumā, kad līgumā ar darbinieku nav noteikta autortiesību piederība.
Grozījumi tika izstrādāti Kultūras ministrijas izveidotajā darba grupā autortiesību normatīvā regulējuma pastāvīgai pilnveidei, kurā piedalās ministriju, Augstākās tiesas, ieinteresēto nevalstisko organizāciju un akadēmiskās vides pārstāvji5 (turpmāk – Darba grupa).
Autora mantisko tiesību atsavināšana
Pirms Grozījumu spēkā stāšanās Autortiesību likumā bija iekļauts regulējums par autoru darbu izmantošanu, pamatojoties uz licences līgumiem un licencēm, taču nebija skaidra regulējuma par autora mantisko tiesību atsavināšanu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes