Tiesībsargs daudzkārt ir uzsvēris, ka bērna tiesību aizsardzība ir īstenojama ciešā sadarbībā ar ģimeni, valsts un pašvaldību institūcijām, sabiedriskajām organizācijām un citām fiziskajām un juridiskajām personām. Katra pienākums ir sniegt palīdzību bērnam, kuram tā nepieciešama, tostarp bāriņtiesām ir jāaizstāv bērna personiskās un mantiskās intereses un tiesības. Tomēr, atskatoties uz pēdējo gadu norisēm, redzams, ka, par spīti centieniem situāciju uzlabot, aizvien ir daudz tādu gadījumu, kuros bāriņtiesa ir kavēta savu pienākumu veikšanā vai arī tos neveic pienācīgi. Šajā rakstā vērsta uzmanība uz dažām problēmām, jo īpaši saistībā ar ētiska rakstura pārkāpumiem, bāriņtiesu darbībā, kas nonākušas tiesībsarga redzeslokā, kā arī rosināts diskutēt par jaunas institūcijas – ģimenes tiesas – izveidi.
Bāriņtiesu darbības problēmu mērogs
Jau 2019. gadā Latvijā bija iecerēta visaptveroša bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reforma. Taču praksē šī reforma vai vismaz sistēmas pilnveides uzsākšana diemžēl ir reducējusies tikai uz dažām praktiskām izpausmēm. Viena no tām – bāriņtiesu skaita samazināšana, kas patiesībā bija saistīta ar administratīvi teritoriālo reformu. 2022. gada janvārī noslēdzās bāriņtiesu apvienošana, un šobrīd Latvijā 117 bāriņtiesu vietā ir 43.
Kā otru aktivitāti var nosaukt 2021. gada 16. jūnija grozījumus Bāriņtiesu likumā, ar kuriem tika noteiktas augstākas kvalifikācijas prasības bāriņtiesas sastāvam un nodarbināšana uz darba līguma pamata (iepriekš bija vēlētas amatpersonas). Savukārt kā trešais paveiktais darbs ir funkcionālās pārraudzības noteikšana Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai noteiktās lietu kategorijās (aizgādības tiesību pārtraukšanas, atņemšanas, pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanas un ārpusģimenes aprūpes jomā). Tomēr, neraugoties uz šiem centieniem sistēmu pilnveidot, 2022. gadā tiesībsargs secināja, ka normatīvo aktu grozījumu mērķis nav sasniegts – bāriņtiesās ir personāla krīze, un tās nevar kvalitatīvi veikt savus pienākumus. Arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija ir vērsusi uzmanību uz to, ka vairākās pašvaldībās attiecībā uz bāriņtiesas darbinieku noslodzi ir krīze un darbinieki nevar kvalitatīvi veikt normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, tiek pieļautas būtiskas nepilnības, kā arī notiek darbinieku izdegšana.1 Tādēļ, neraugoties uz solījumiem par visaptverošu reformu, var sacīt, ka bērnu un aizgādnībā esošo personu tiesību un interešu aizstāvība joprojām ir apdraudēta, un uz to norāda arī Tiesībsarga birojā saņemtās daudzās sūdzības par bāriņtiesu darbiniekiem. Tajās vērsta uzmanība uz šādu bāriņtiesu darbinieku rīcību:
1) objektivitātes trūkums, kas izpaužas kā nepamatoti labvēlīgāka attieksme pret vienu no vecākiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes