ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

6. Jūnijs 2023 /Nr.23 (1289)

Rakstveida procesa iespējas kriminālprocesā
Dr. iur. cand.
Oskars Kulmanis
Senāta Krimināllietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks 

Krimināllietas iztiesāšana rakstveida procesā kā efektīvs tiesas spriešanas paveids ārkārtas situācijā, pastāvot nozīmīgam sabiedrības veselības apdraudējuma riskam, ļāva tiesai izlemt pret personām celto apsūdzību pamatotību, nerīkojot klātienes tiesas sēdes. Šāda procesuāla iespēja notika atbilstoši tiesiskajam regulējumam par Covid-19 izplatības pārvaldības novēršanu.

Rakstveida procesa efektivitāte un ērtība savu nozīmi nav zaudējusi arī pēc ārkārtas situācijas beigām. Tādēļ nodrošināt procesuālu iespēju skatīt krimināllietas rakstveida procesā apelācijas instances tiesā tiesībpolitiskajā vidē arī tiek aktīvi apsvērts. Raksta mērķis ir aplūkot Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi par taisnīgu procesu saistībā ar lietas iztiesāšanas veidu, tostarp aptverot tādus taisnīga procesa elementus kā lietas publiska izskatīšana, pierādījumu tieša pārbaude un aizstāvības tiesību efektīva izmantošana. Raksts izstrādāts, izmantojot Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē paustās atziņas.

 

Tiesību uz taisnīgu tiesu un rakstveida procesa normatīvi tiesiskais raksturojums

Taisnīga tiesa kā neatņemama tiesiskas valsts vērtība, kas raksturo ikvienu tiesvedības procesu, ir nostiprināta Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas1 (turpmāk – Eiropas Cilvēktiesību konvencija) 6. panta 1. punkta 1. teikumā, atbilstoši kuram ikvienam ir tiesības, nosakot viņam izvirzītās apsūdzības pamatotību, uz taisnīgu un atklātu lietas savlaicīgu izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā likumā noteiktā tiesā. Savukārt šīs konvencijas 6. panta 3. punktā noteikts apsūdzēto minimālo tiesību apjoms, kas ietver būtiskus pušu līdztiesības principa efektīvas īstenošanas elementus.

Arī Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām2 14. panta 2. teikumā noteikts, ka ikvienam, nosakot izvirzītās apsūdzības krimināllietā pamatotību vai tiesības un pienākumus civilprocesā, ir tiesības uz taisnīgu un atklātu lietas izskatīšanu kompetentā, neatkarīgā un objektīvā ar likumu noteiktā tiesā.

Eiropas Savienības ietvaros Eiropas Savienības pamattiesību hartas3 47. panta otrās daļas 1. teikumā noteikts, ka ikvienai personai ir tiesības uz taisnīgu, atklātu un laikus veiktu lietas izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā tiesību aktos noteiktā tiesā.

Nacionālā mērogā taisnīgas tiesas princips noteikts Latvijas Republikas Satversmes4 92. panta pirmajā teikumā, saskaņā ar kuru ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Kriminālprocesa likums  
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jurista Vārds
Numura tēma
Kā uzlabot kriminālprocesa norisi
Nora Zvejniece, Sindija Zemīte
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesības uz taisnīgu tiesu un procesa veida izvēle
Autores rakstā apskatīs mutvārdu procesa kā tiesību uz taisnīgu tiesu būtisku elementu, kā arī iespēju tiesai izskatīt krimināllietu rakstveida procesā, jo īpaši kontekstā ar Covid-19 pandēmijas ietvaros akceptēto iespēju plašāk ...
Māris Leja
Skaidrojumi. Viedokļi
Mutvārdu un rakstveida procesa priekšrocības un trūkumi
Indra Aizupe
Skaidrojumi. Viedokļi
Nākotnes iniciatīvas rakstveida procesa attīstībai kriminālprocesā
Pirmie soļi rakstveida procesa attīstībai sākās ar 2009. gada 12. marta likumu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", vēlākos gados to paplašinot un attīstot. Pašlaik Kriminālprocesa likums nosaka septiņas situācijas, kad lietu var ...
Egons Rusanovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Rakstiskuma elementi kriminālprocesa konstitucionalitātes dimensijā
Atsaucoties uz aicinājumu sagatavot publikāciju, kas veltīta jautājumiem par lietas iztiesāšanas veida izvēli kriminālprocesā, ar to saprotot iespējamo mutvārdu vai hipotētisku rakstveida modalitāšu izraudzīšanos, autoram sākotnēji ...
AUTORU KATALOGS