ŽURNĀLS Tiesību prakses komentāri

2022. gada 15. decembrī Satversmes tiesa pasludināja nolēmumu lietā Nr. 2021-36-01 "Par Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 7.¹ panta pirmās daļas 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam". Pieteikuma iesniedzēja partija "Mēs – Talsiem un novadam" tiesas procesā argumentēja, ka apstrīdētā norma pārkāpj Satversmes 91. panta pirmajā teikumā nostiprināto tiesiskās vienlīdzības principu un nostāda reģionālās partijas nelabvēlīgā situācijā attiecībā pret partijām, kas darbojas nacionālā līmenī.

Šajā rakstā centīšos īsi raksturot dažas no galvenajām Latvijas politisko partiju sistēmas iezīmēm un galvenos argumentus, kas izskanējuši Satversmes tiesas lietā Nr. 2021-36-01. Tāpat arī iezīmēšu galvenos secinājumus, ko lietā izskanējušie argumenti ļauj izdarīt attiecībā uz konsekventu regulējuma veidošanu, attīstot Latvijas politisko partiju sistēmu.

1. Latvijas politiskās partijas un to regulējums

1.1. Politiskās partijas un to darbības regulējums

Politisko partiju likuma mērķis ir nodrošināt politisko partiju un to apvienību darbības tiesisko pamatu, sekmēt partiju un to apvienību iekšējo demokrātiju un demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības nostiprināšanu. Jāatzīmē, ka lielākoties kā līdzvērtīgs politisko partiju sistēmas dalībnieks šajā likumā tiek nostiprināta arī partiju apvienību institūcija.

Sat­versmes tiesas lietā Nr. 2021-36-01 pieaicinātais Dr. ph. Daunis Auers norādījis, ka Latvijas partiju sistēma no citu valstu sistēmām atšķi­ras ar ievērojami lielāku partiju skaitu. Proti, Latvijā 2021. gadā bijušas 53 politiskās partijas, kamēr Lietuvā 27 un Igaunijā vien 12. D. Auers skaidrojis, ka dažādās valstīs ir būtiski atšķirīgi regulējumi partiju dibināšanai un darbībai. Piemēram, kamēr Latvijā partijas dibināšanai nepieciešams 200 biedru, Lietuvā minimālais biedru skaits partijas dibināšanai ir 2000.

Atšķirībā no citām Eiropas valstīm Latvija izceļas arī ar salīdzinoši zemu biedru skaitu politiskajās partijās. Kā norādījis D. Auers – lai gan Eiropā vidēji politiskajās partijās darbojas aptuveni pieci procenti iedzīvotāju, Latvijā partijās ir iestājies vien viens procents.