ŽURNĀLS Tiesību prakses komentāri

Autors nepiekrīt Satversmes tiesas spriedumam šajā lietā. Satversmes tiesa atzina Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 7.¹ panta pirmās daļas 2. punktu (redakcijā, kas bija spēkā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 1. novembrim) par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.

Galvenais arguments pret šo viedokli ir, ka tiesa ir sašaurinājusi pieteikumā izvirzīto problēmu līdz attiecībām starp pieteicēju un valsti, neņemot vērā tās nozīmi demokrātiskās iekārtas turpmākajā attīstībā. Vienlīdzība ir pārkāpta attiecībā pret vēlētājiem, kuri, balsojot par kandidātiem vietējo pašvaldību, Saeimas un Eiropas parlamenta vēlēšanās, ar savu balsojumu atbalsta izvēlētās partijas finansējumu un līdz ar to arī politikas attīstību trīs varas mērogos. Apstāklis, ka izskatīšanai attiecībā uz 8. nodaļas pantiem tiek pieņemti tikai tādi iesniegumi, kuros konkrēti skartas iesniedzēja intereses, nenozīmē ka spriedumā nebūtu jāvērtē ietekme uz sabiedrību kopumā.

Apstrīdētā norma paredz, ka politiskā partija, kura nav piedalījusies pēdējās Saeimas vēlēšanās vai arī saņēmusi mazāk nekā 2 % vēlētāju balsu, vai arī piedalījusies no reģistrētas partiju apvienības, startējot pašvaldības vēlēšanās atsevišķi, vai arī startējusi pašvaldības vēlēšanās citādā partiju sarakstā, atrodas nevienlīdzīgos apstākļos ar partijām, kuras pēdējās Saeimas vēlēšanās saņēmušas vairāk balsu un nav mainījušas partnerus vēlēšanu sacensībā. Nevienlīdzība likuma priekšā izpaužas divējādi: attiecībā uz fiziskajām personām – vēlētājiem un juridiskajām personām – politiskajām partijām.

Vēlētājs, kurš nobalsojis par partiju, kura nekvalificējas valsts atbalsta saņemšanai, negūst iespēju ar valsts starpniecību atbalstīt šo partiju. Šis vēlētājs ir nevienlīdzīgs ar citu vēlētāju, kurš nobalso par sekmīgāku partiju.

Partija, kura saņēmusi neveiksmīgā vēlētāja balsis, negūst finansējumu un nonāk nevienlīdzīgas konkurences apstākļos ar partijām, kuras piedalījušās un bijušas sekmīgas Saeimas vēlēšanās (ieguvušas deputātu vietas) vai vismaz ieguvušas 2 % vēlētāju balsu.

Nevienlīdzība likuma priekšā nozīmē Satversmes 91. panta pārkāpumu. Ne partiju nevienlīdzība vēlēšanās, ne vēlētāju nevienlīdzība saviem uzskatiem atbilstošas partijas finansiālā atbalstā nav attaisnojama demokrātiskā valstī.