ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Pašvaldības pārstāvniecības institūciju un galveno lēmēj­institūciju – domi – ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās uz četriem gadiem saskaņā ar Pašvaldības domes vēlēšanu likumu¹ (likuma pieņemšanas brīdī tā nosaukums bija Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likums). Likums regulē pašvaldības ievēlējamības jautājumus, un tajā ir noteikta pašvaldību pārstāvniecības orgāna ievēlēšanas kārtība un pašvaldību iedzīvotāju tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās.² Pašvaldību vēlēšanas Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas ir notikušas astoņas reizes – 1994., 1997., 2001., 2005., 2009., 2013., 2017. un 2021. gadā, neskaitot atkārtotas vai ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt domi ir Latvijas pilsonim un Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim, kas ir reģistrēts Latvijas iedzīvotāju reģistrā, no 18 gadiem pašvaldībā, kur reģistrēta vēlētāja dzīvesvieta vai kur vēlētājam pieder nekustamais īpašums. Kopš 2005. gada Latvijā pastāv vēlētāju reģistrs, kas sāk darboties 90 dienas pirms vēlēšanām. Katrs vēlētājs reģistrēts noteiktā iecirknī, un vairāku iespēju gadījumā vēlētājs pirms vēlēšanām var mainīt vēlēšanu iecirkni.

Demokrātiskas pašvaldību sistēmas atjaunošanas un attīstības kontekstā nozīmīgas bija arī 1989. gada vēlēšanas, jo pēc Latvijas neatkarības zaudēšanas tās bija pirmās vēlēšanas, kurās starp kandidātiem pastāvēja konkurence, un tajās ievēlētajām padomēm bija nozīmīga loma valsts neatkarības atjaunošanā.³ Šajās vēlēšanās iesaistītie deputāti 1990. gada 21. aprīlī Vislatvijas deputātu sapulcē Daugavas stadionā uzdeva Augstākajai padomei jau pirmajā sesijā atjaunot Latvijas valstisko neatkarību. Šie deputāti nodrošināja svarīgākos pārejas perioda procesus vietējās izpildvaras pakļaušanā padomēm, sniedzot būtisku ieguldījumu neatkarības aizstāvēšanā 1991. gada barikādēs, īstenojot komunalizāciju ar sekojošu privatizāciju un denacionalizāciju un zemes reformu, sekmējot okupantu armijas izvešanu.⁴

1989. gada vēlēšanās pārstāvniecības institūciju ievēlēja uz pieciem gadiem, deputātu skaits svārstījās no 15 līdz 120 atkarībā no iedzīvotāju skaita pašvaldības teritorijā.⁵ Pirmās daudzpartiju demokrātiskās pašvaldību vēlēšanas atjaunotajā Latvijas valstī notika 1994. gada 29. maijā. (Skat. 1. tabulu)

1994. gada 29. maija pašvaldību vēlēšanas

Tās bija pirmās daudzpartiju demokrātiskās pašvaldību vēlēšanas atjaunotajā Latvijas valstī. Saskaņā ar pašvaldību vēlēšanu likumu pilsētas domi, rajona padomi un pagasta padomi ievēlēja vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās uz trim gadiem.

Salīdzinot ar iepriekšējām pašvaldībām – neatkarības atjaunotājām, bija būtiskas izmaiņas: iepriekš notika mažoritārās vēlēšanas ar vairākiem kandidātiem, šoreiz – proporcionālas vēlēšanas. Par līdzdalību vēlēšanās pārejas periodā izvērtās diskusija.⁶ Iepriekšējās vēlēšanās vēlēja PSRS pilsoņi, tai skaitā okupācijas armijas karavīri, šajās vēlēšanās – Latvijas pilsoņi.