ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

4. Jūlijs 2023 /Nr.27 (1293)

Laulāto līdztiesība kopīgās mantas pārvaldībā laulāto likumiskajās mantiskajās attiecībās
Mērija Elizabete Kalniņa
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes bakalaura studiju programmas "Tiesību zinātne" 3. kursa studente 

Civillikuma šobrīd spēkā esošās redakcijas 89. panta otrajā daļā ir iekļauta laulāto kopīgās mantas legāldefinīcija: viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību. Savukārt Civillikuma 90. panta otrā daļa paredz, ka abu laulāto kopīgo mantu laulātie pārvalda un ar to rīkojas kopīgi, bet, abiem laulātajiem vienojoties, to var pārvaldīt arī viens no viņiem.1 Tiesiskā izpratne par laulāto kopīgo mantu un tās pārvaldību vēsturiski ir bijusi mainīga, un šī raksta mērķis ir analizēt, kā, pēdējo simt piecdesmit gadu laikā mainoties uzskatiem par dzimumu līdztiesību, likumā ir ticis noregulēts laulāto kopīgās mantas institūts.

Tiesiskais regulējums līdz Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma pieņemšanai

No 18. gadsimta līdz 20. gadsimta sākumam, Latvijas teritorijai atrodoties Krievijas impērijas sastāvā, laulāto mantisko attiecību regulējums tajā nebija vienots, jo iedzīvotāji aizvien dzīvoja pēc viduslaiku periodā pieņemtajām tiesībām, kas bija spēkā gadsimtiem. Kārtu partikulārismam bija raksturīgas lauku (zemes) un pilsētu tiesības, turklāt tiesiskais regulējums atšķīrās atkarībā no laulāto teritoriālās piederības. Tā, piemēram, Latgalē kopš 1832. gada spēkā bija Krievijas impērijas Likumu krājumu X sējuma pirmā daļa, bet kā Vidzemei, tā Kurzemei bija katrai savas zemes un pilsētu tiesības, turklāt vēl pastāvēja Vidzemei, Kurzemei un Zemgalei kopīgi vispārīgie civillikumu noteikumi.2 Kurzemes pilsētu tiesībās bija noteikta laulāto mantas šķirtība, lai gan abu laulāto manta atradās vīra pārvaldībā un lietošanā; kā pretstats bija Vidzemes pilsētu tiesībās pastāvošie noteikumi par laulāto mantas kopību, paredzot, ka abu laulāto manta saplūst kopā vienā kopīgā vienībā un ne sievai, ne vīram nav tiesību uz kādu atsevišķu šādas mantas reālu vai ideālu daļu.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Maira Pužule
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts pozitīvie pienākumi vēlētāju gribas aizsardzībai sociālajos tīklos
Dina Gailīte
Juridiskā literatūra
Vai tiesību vēsture ļauj vērtēt mūsdienu Latvijas kriminālprocesa attīstības problēmas  
Šī gada 16. jūnijā tika svinīgi atklāta ievērojamā krimināltiesību advokāta un vienlaikus arī ilggadēja "Jurista Vārda" publikāciju autora Egona Rusanova zinātniskā monogrāfija, kas veltīta starpkaru perioda Latvijas ...
Ronalds Vītols, Jānis Uzulēns
Skaidrojumi. Viedokļi
Līguma nepildīšana kā pamats izslēgt no dalības iepirkumā
Agnese Pūga
Skaidrojumi. Viedokļi
Īpašā upura koncepts un tā izpratne administratīvo tiesu praksē Latvijā
Tiesību zinātnē nav daudz tematu, par kuriem varētu sacīt, ka tajos ir panākta vienprātība, taču šķiet, ka apgalvot – valsts pārvaldes prettiesiska rīcība ir kā viens no valsts atbildības priekšnoteikumiem –, nebūt nav tāda ...
Reinis Ivanovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Tīri ekonomisku zaudējumu atlīdzināšana
Kaitējuma, tostarp zaudējumu, atlīdzināšana vēsturiski ir bijis viens no tiesību pamatjautājumiem. Jau kopš cilvēces pirmsākumiem ir pastāvējis uzskats, ka cietušajam ir tiesības saņemt taisnīgu atlīdzinājumu.1 Tomēr taisnīga ...
AUTORU KATALOGS