ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

4. Jūlijs 2023 /Nr.27 (1293)

Tīri ekonomisku zaudējumu atlīdzināšana
Bc. iur.
Reinis Ivanovs
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes maģistrants 

Kaitējuma, tostarp zaudējumu, atlīdzināšana vēsturiski ir bijis viens no tiesību pamatjautājumiem. Jau kopš cilvēces pirmsākumiem ir pastāvējis uzskats, ka cietušajam ir tiesības saņemt taisnīgu atlīdzinājumu.1 Tomēr taisnīga atlīdzinājuma jēdziena tvērums un tā noteikšana joprojām ir aktuāls temats tiesību zinātnē. Zaudējumu atlīdzības institūtam attīstoties,2 ir gan nostiprinājušies vairāki zaudējumu atlīdzināšanas pamatprincipi, gan saglabājušies joprojām neatrisināti problēmjautājumi. Viens no aktuāliem jautājumiem ir to gadījumu nošķiršana, kad kaitējuma radītājam ir jāatbild par nodarīto kaitējumu, no tāda kaitējuma, ar kuru cietušajam jāsamierinās.

Civillikums, iedalot zaudējumus, noteic, ka nejaušs zaudējums nav jāatlīdzina. Taču vai tas būtu vienīgais zaudējumu veids, ar kuru cietušajam būtu jāsamierinās? Vai, piemēram, būtu jāatlīdzina zaudējumi arhitektam, kurš nevar pabeigt rasējumus pārrauta elektrības vada dēļ? Vai pamatots būtu prasījums par zaudējumu atlīdzību, ja slēgtas ostas dēļ kuģis nevar piegādāt preces laikā? Vai varētu prasīt atbildību par kļūdainas informācijas sniegšanu un ar to saistītajiem zaudējumiem? Visos iepriekš minētajos gadījumos runa ir par personas tīri ekonomiskajām interesēm, kas nav piepildījušās dažādu apstākļu dēļ. Lai gan situācijas, kad persona nevar realizēt savas tīri ekonomiskās intereses, iestājas samērā bieži, tīri ekonomisku zaudējumu institūts Latvijas tiesību zinātnē ir maz apskatīts jautājums.3 Tādēļ raksta mērķis ir sniegt ieskatu par tīri ekonomisku zaudējumu atlīdzināšanas problemātiku, kā arī, iespējams, raisīt plašāku diskusiju par šī zaudējumu veida atlīdzināšanu Latvijā.

 

Tīri ekonomisku zaudējumu jēdziens un to iedalījums

Iesākt tīri ekonomisku zaudējumu analīzi ar to precīzu definēšanu būtu kā uzsākt risināt matemātisku vienādojumu ar gala rezultāta paziņošanu. Tas tāpēc, ka jau tīri ekonomisku zaudējumu kā tiesību institūta definēšanu var uzskatīt par vienu no šī zaudējumu veida problēmjautājumiem. Piemēram, profesors Kristians von Bārs norāda, ka uz interesēm orientētas pieejas apstākļos tīri ekonomiski zaudējumi ir kaitējums, kas radies gadījumā, kad nav noticis cietušās personas tiesiski aizsargāto interešu aizskārums. Cita tiesību zinātnieka Brūsa Feldhūzena piedāvātā definīcija ir tāda, ka tīri ekonomisks zaudējums ir tāds kaitējums, kas nav cēlies no cietušās personas ķermeņa fiziska aizskāruma vai īpašuma bojājuma. Līdzīgu skaidrojumu ir sniedzis arī profesors Heinrihs Honsels, kurš norādījis, ka tīri ekonomiski zaudējumi ir kaitējums, kas ietekmē cietušā mantisko stāvokli, bet aizskārums absolūti aizsargātajām interesēm nav nodarīts.4

Tātad tīri ekonomiski zaudējumi galvenokārt tiek skaidroti ar negatīvo definīciju. Tas ir, norādot, ka tīri ekonomiski zaudējumi rodas, neesot cietušā vai viņam piederoša īpašuma aizskārumam. Tieši aizskāruma neesamība ir galvenais aspekts tīri ekonomisku zaudējumu nošķiršanai no citiem zaudējumu veidiem. Šajā sakarā gan jānorāda, ka tīri ekonomiski zaudējumi kā zaudējumu veids nav pielīdzināmi kādam no Civillikuma5 1771.–1773. pantā minētajiem zaudējumu veidiem. Civillikums tīri ekonomiskus zaudējumus neizdala kā atsevišķu zaudējumu veidu. Šāds nodalījums pastāv tikai tiesību doktrīnas atziņās, turklāt tikai to valstu zinātnieku darbos, kuros šis jautājums vispār ir kļuvis aktuāls.6

Valstīs, kurās tiek apskatīti tīri ekonomiski zaudējumi, no sistematizācijas viedokļa kā visaptverošs zaudējumu jēdziens tiek lietots "ekonomiski zaudējumi". Ekonomiskie zaudējumi tiek skaidroti kā starpība starp cietušā mantas stāvokli, kāds tas būtu bez tiesību aizskāruma un kāds tas ir pēc prettiesiskās rīcības,7 tādējādi aptverot arī cietušās personas negūto peļņu. Ekonomiskie zaudējumi iedalās tīri ekonomiskos zaudējumos un izrietošos zaudējumos. Par izrietošiem zaudējumiem sauc tādus zaudējumus, kas kaut mazākā mērā ir radušies sakarā ar paša cietušā vai viņam piederošā īpašuma aizskārumu. Ja ekonomiskie zaudējumi ir radušies bez cietušā vai viņa īpašuma aizskāruma, tad tie ir tīri ekonomiski zaudējumi.8

Autora ieskatā, iepriekš minētais iedalījums varētu tikt aprobēts arī Latvijas tiesiskajā sistēmā, jo pirmšķietami tas nenonāk pretrunā ar Latvijā pazīstamo kaitējumu iedalījumu.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Maira Pužule
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts pozitīvie pienākumi vēlētāju gribas aizsardzībai sociālajos tīklos
Dina Gailīte
Juridiskā literatūra
Vai tiesību vēsture ļauj vērtēt mūsdienu Latvijas kriminālprocesa attīstības problēmas  
Šī gada 16. jūnijā tika svinīgi atklāta ievērojamā krimināltiesību advokāta un vienlaikus arī ilggadēja "Jurista Vārda" publikāciju autora Egona Rusanova zinātniskā monogrāfija, kas veltīta starpkaru perioda Latvijas ...
Ronalds Vītols, Jānis Uzulēns
Skaidrojumi. Viedokļi
Līguma nepildīšana kā pamats izslēgt no dalības iepirkumā
Agnese Pūga
Skaidrojumi. Viedokļi
Īpašā upura koncepts un tā izpratne administratīvo tiesu praksē Latvijā
Tiesību zinātnē nav daudz tematu, par kuriem varētu sacīt, ka tajos ir panākta vienprātība, taču šķiet, ka apgalvot – valsts pārvaldes prettiesiska rīcība ir kā viens no valsts atbildības priekšnoteikumiem –, nebūt nav tāda ...
Mērija Elizabete Kalniņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Laulāto līdztiesība kopīgās mantas pārvaldībā laulāto likumiskajās mantiskajās attiecībās
Civillikuma šobrīd spēkā esošās redakcijas 89. panta otrajā daļā ir iekļauta laulāto kopīgās mantas legāldefinīcija: viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar ...
AUTORU KATALOGS