ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

11. Jūlijs 2023 /Nr.28 (1294)

Kriminālprocesa likuma 396. panta pirmās daļas praktiskā piemērošana
Viorika Jirgena
Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas prokurore 

Kriminālprocesa likuma 396. panta pirmajā daļā noteikts, ka pirmstiesas kriminālprocesā iegūtās ziņas līdz tā pabeigšanai izpaužamas tikai ar izmeklētāja vai prokurora atļauju un viņa noteiktajā apjomā. Izmeklētājs vai prokurors rakstiski brīdina personu par kriminālatbildību, ja tiks izpaustas šādas ziņas. Šī prasība praksē nereti raisa neizpratni, tādēļ autore sniedz ieskatu apsvērumos, kas jāņem vērā, šo normu piemērojot konkrētās tiesiskajās situācijās.

Bieži vien publiskajā telpā, īpaši kontekstā ar žurnālistu veikto personu iztaujāšanu tā sauktajos skaļajos jeb citos sabiedrisku rezonansi izraisījušos procesos, iesaistītās personas, nesniedzot atbildes uz viņiem uzdotajiem jautājumiem, aizbildinās ar to, ka tiesībsargājošās iestādes tām ir liegušas izpaust ziņas. Jāatzīst, ka ne visos gadījumos, tomēr mēdz būt tādi kriminālprocesi, kuros izmeklētāji vai prokurori atbilstoši Kriminālprocesa likuma 396. panta pirmajā daļā noteiktajam regulējumam rakstiski brīdina kriminālprocesā iesaistītās personas par aizliegumu izpaust pirmstiesas kriminālprocesā iegūtās ziņas.

Īpaši šāda personu rakstveida brīdināšana ir izplatīta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Valsts drošības dienesta uzsāktajos procesos. Tai pašā laikā ir kriminālprocesi, kuros personas šādi brīdinātas netiek. Tāpēc rodas jautājums, pēc kādiem kritērijiem izmeklētāji un prokurori vadās, atsevišķās lietās rakstiski izvēloties brīdināt personas, bet citās ne, jo tikpat labi kā tajās lietās, kurās brīdinājumi tiek izteikti, kā tajās, kurās tie netiek izteikti, personas pirmstiesas kriminālprocesā var iegūt identiskas nozīmes ziņas un tās izplatīt. Jāpieņem, ka šī atšķirīgā pieeja saistīta ar riskiem, ko nekontrolēta kriminālprocesā iegūtu ziņu izpaušana var radīt objektīvai kriminālprocesa norisei.

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Kriminālprocesa likums  
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Baiba Lielkalne
Skaidrojumi. Viedokļi
Akciju sabiedrību reforma un citas izmaiņas Komerclikumā
Šovasar, 1. jūnijā un 1. jūlijā, ir stājusies spēkā virkne izmaiņu Komerclikumā: ir saīsināta un atvieglota reorganizācijas kārtība un ieviesti jauni pārrobežu reorganizācijas veidi,1 pārskatīta akciju uzskaites kārtība, ...
Santa Survila
Skaidrojumi. Viedokļi
Diskriminācijas ietekme uz personu ar invaliditāti darba tiesisko attiecību dibināšanas iespējām
Personām ar invaliditāti ir tiesības uz ienākumu atbalstu, kas nodrošina cilvēka cienīgu dzīvi, tiesības uz pakalpojumiem, kas ļauj viņiem piedalīties darba tirgū un sabiedrības dzīvē, un tiesības uz darba vidi, kas ir pielāgota ...
Allars Apsītis, Dace Tarasova
Skaidrojumi. Viedokļi
Darba likumā ietvertā jēdziena "labi tikumi" sākotnējā jēga un būtība romiešu tiesībās
Jēdziena "labi tikumi" izcelsme meklējama romiešu tiesībās, tāpēc raksta autori piedāvā ieskatu pašu veikta romiešu tiesību pirmavotu pētījuma rezultātos attiecībā uz Latvijas Darba likuma 101. panta pirmās daļas 3. punktā ...
1 komentāri
Ingrīda Labucka
Mūsu autors
Iepazīstieties: JV autore Ingrīda Labucka
Ingrīda Labucka ir absolvējusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. Sākusi darba gaitas kā izmeklētāja, vēlāk bijusi Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese, viņai ir arī darba pieredze advokatūrā. Tieslietu ministre ...
Linda Lielbriede
Tiesību politika
Dalībvalstīm būs jāizstrādā Digitālās desmitgades stratēģiskie ceļveži
AUTORU KATALOGS