ŽURNĀLS Redaktora sleja

18. Jūlijs 2023 /Nr.29 (1295)

Eiropas Savienība vēlas kļūt līdere ceļu satiksmes drošībā

Transportlīdzekļu vispārējās drošības regula paredz ieviest vairākas obligātas vadītājam asistējošas sistēmas, lai paaugstinātu ceļu satiksmes drošību un izveidotu tiesisko regulējumu automatizētu un bezvadītāja transportlīdzekļu apstiprināšanai Eiropas Savienībā.

Ar vispārējās drošības regulas stāšanos spēkā plānots pabeigt automatizēto transportlīdzekļu tiesisko regulējumu, un Eiropas Komisija izstrādā arī tehniskos noteikumos bezvadītāja transportlīdzekļu apstiprināšanai, lai Eiropas Savienība kļūtu par līderi šajā jomā.1

Noteikumus vispirms piemēros jauniem transportlīdzekļiem no 2024. gada vidus. Vairāki no plānotajiem pasākumiem tiks paplašināti, lai līdz 2029. gadam aptvertu dažādu veidu autotransporta līdzekļus. ES jaunos noteikumus saskaņos ar ANO līmeņa noteikumiem par automatizāciju. Pēc tam ES pieņems tehniskos tiesību aktus par bezvadītāja transportlīdzekļiem, kas būs pirmie šāda veida starptautiskie noteikumi.

Ar tehniskajiem noteikumiem tiks izveidots visaptverošs vērtējums par pilnībā automatizētu transportlīdzekļu drošības gatavību pirms to laišanas ES tirgū. Tie būs saistīti ar testēšanas procedūras, datu reģistrēšanas, drošības rādītāju un incidentu prasību uzraudzību.

Eiropas Komisija jau 2018. gadā iepazīstināja ar pārskatīto vispārējās drošības regulu. Noteikumi paredzēja nepieciešamību uzlabot transportlīdzekļu un ceļu satiksmes drošību, ņemot vērā, ka pētījumi liecina par cilvēka kļūdām 95 % negadījumu. Pēc tam Eiropas Parlaments un ES dalībvalstis 2019. gada novembrī pieņēma attiecīgu regulu. Kopš tā laika Eiropas Komisija ir pieņēmusi vairākus citus noteikumus saistībā ar regulu, kas paredz dažādus autovadītājam asistējošus pasākumus.

Paredzēts, ka tehnoloģijas palīdzēs paaugstināt auto drošības līmeni. Jaunie uzlabotie un obligātie drošības elementi vērsti uz to, lai samazinātu avārijās bojāgājušo skaitu. Plānots, ka drošības pasākumi saskaņā ar transportlīdzekļu vispārējās drošības regulu palīdzēs labāk aizsargāt satiksmes dalībniekus visā ES.2

Pašreizējais ceļu satiksmes un transportlīdzekļu ekspluatācijas tiesiskais regulējums Latvijā izstrādāts, ievērojot tradicionālo transportlīdzekļa vadītāja lomas izpratni, nosakot transportlīdzekļa vadītāja pienākumus un atbildību. Automatizēto transportlīdzekļu tehnoloģiju ieviešana būtiski mainīs pienākumu un atbildības sadalījumu starp ceļu satiksmes dalībniekiem un transportlīdzekļa vadītājiem.

Jāatzīmē, ka saistībā ar attīstības tendencēm Latvijas Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē ir apstiprinātas "Vadlīnijas automatizētu transportlīdzekļu tehnoloģiju testēšanai",3 kas paredz reglamentēt automatizēto transportlīdzekļu testēšanu un tehnoloģiju ieviešanu tirgū, nodrošinot drošu ekspluatāciju,

ES vēlas kļūt un ir apņēmusies būt līdere ceļu satiksmes drošībā. Ņemot vērā direktīvu un tehnisko noteikumu izstrādes, saskaņošanas un ieviešanas smagnējo procedūru, Eiropas Savienībai priekšā var izvirzīties citas valstis ārpus ES, piemēram, Japāna vai ASV.

Tādas pārdomas rodas, jo Eiropas Komisija pirms pieciem gadiem ierosināja atteikties ES no periodiskās laika maiņas, tomēr joprojām turpinām grozīt pulksteņa rādītājus, neraugoties uz to, ka periodiskā laika maiņa nav lietderīga un rada sarežģījumus daudzās jomās.


RAKSTA ATSAUCES /

1. Pieejams: https://latvia.representation.ec.europa.eu/jaunumi/jauni-noteikumi-kas-eiropas-savieniba-tiecas-uzlabot-celu-satiksmes-drosibu-un-paver-iespeju-pilnigi-2022-07-06_lv

2. Pieejams: https://labsoflatvia.com/aktuali/tiecas-uzlabot-satiksmes-drosibu

3. Pieejams: https://www.sam.gov.lv/sites/sam/files/item_7209_test_vadlinijas1.pdf

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Pāvils L. Eiropas Savienība vēlas kļūt līdere ceļu satiksmes drošībā. Jurista Vārds, 18.07.2023., Nr. 29 (1295), 2.lpp.
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Linda Lielbriede
Numura tēma
Cietušo tiesību aizsardzība: starp esamību un jābūtību
2 komentāri
Andrejs Judins
Skaidrojumi. Viedokļi
Fiziskā persona kā cietušais Latvijas kriminālprocesā
Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) mērķis ir noteikt tādu kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās ...
Dāvids Gurevičs
Skaidrojumi. Viedokļi
Cietušo tiesību harmonizācija Eiropas Savienībā: cerības un realitāte
Andris Lazdiņš, Anete Dimitrovska
Skaidrojumi. Viedokļi
Cietušo tiesībām pirmstiesas kriminālprocesā nedrīkst būt formāls raksturs
Periodiski medijos tiek publicētas ziņas par izmeklēšanas iestāžu un prokuratūras veiksmes stāstiem – liela apjoma lietām, kurās valsts ir tikusi galā ar saviem pamatpienākumiem salīdzinoši īsā termiņā. Tas varētu radīt ...
Iluta Lāce
Skaidrojumi. Viedokļi
Ģimenes vardarbībā cietušo perspektīvas nozīme tiesībsargājošo institūciju darbā
Biedrības "Centrs MARTA" ikdienas rūpals ir ar dzimumu saistīta vardarbība un cilvēku tirdzniecībā cietušas personas. Strādājot ar cietušajām personām, izkristalizējas cietušo vajadzības viņu tiesību aizstāvības procesā, – ir ...
10 komentāri
AUTORU KATALOGS