Juriste, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes un Konektikutas Universitātes (UConn) Juridiskās fakultātes absolvente, cilvēktiesību aktīviste. Līdz šim "Jurista Vārdā" publicēti septiņi viņas raksti, pirmais – 2016. gadā. Visas autores publikācijas pieejamas Autoru katalogā juristavards.lv.
Kāpēc vēlams publicēties "Jurista Vārdā"?
"Jurista Vārdu" redz un pamana visi – tas ir daudzfunkcionāls visu Latvijas juristu forums, nevis tikai digitālais Facebook draugu "burbulis".
Reizē katram medijam ir sava vieta, un ir būtiski atbalstīt pašmāju daudzveidību gan viedokļa, gan formas ziņā. Vēlos izcelt tādus portālus kā www.cilvektiesibas.info un https://ectpiezimes.wordpress.com to publikāciju ātruma, fokusa uz starptautisko tiesību un politikas aktualitātēm un pieejamās valodas dēļ.
Protams, publicēšanās iespēju meklējumos un ikdienas lasāmvielā jāraugās arī ārpus valsts robežām, piemēram, uz Verfassungsblog.
Kāpēc izvēlējaties kļūt pat juristi?
LU JF nonācu neviļus, sekojot draudzenes mammas ieteikumam. Lai gan vienmēr biju degusi par taisnīgumu, šīs sajūtas kā dabas bērns un literāte nekad nebiju ietērpusi karjeras aprakstā. Vēl vairāk: ja man būtu jānosauc savas personības pretstats, tie noteikti būtu "Suits" tēli. Tomēr zvaigznes (un budžeta finansējums) sakrita tieši šādi, ļaujot man ar apbrīnu acīs klausīties Latvijas – un pēcāk arī citu valstu – tiesību zinātņu lielmeistaros.
Manuprāt, ikkatrs no mums kādreiz dzīvē ir šaubījies, vai izvēlēts pareizais ceļš. Man šīs pārdomas radušās divos kontekstos – vaicājot, vai jurisprudence ir savienojama ar emocijām, un redzot klimata (un vides) krīzes attīstības apmērus, kas liek domāt, ka cīņai par tās apturēšanu būtu jābūt vissvarīgākajai misijai. Tomēr katrs brīdis, kurā varu kādam palīdzēt, izmantojot iegūtās zināšanas, un fakts, ka šādi brīži ir bijuši gan darbā, gan ārpus tā, apliecina, ka uz šo jautājumu jāatbild apstiprinoši. Turklāt mans darbs nereti balstās aizrautībā un empātijā, tātad – emocijās, un arī klimata krīzes risināšanā galu galā ir nepieciešami juristi.
Cik viegli/grūti jauniem juristiem ir atrast darbu izraudzītajā nozarē?
Vispirms vēlos uzsvērt, ka apzinos savas privilēģijas. Savā pirmajā darbā tiesību nozarē – advokātu birojā – nonācu caur ārpusstudiju praksi, kurai savukārt kvalificējos aktīvās dalības biroja organizētajā ikmēneša skolā dēļ. Labi zinu, ka ne visiem bija laiks un spēks apmeklēt šādas ārpusstudiju aktivitātes un ne visu atzīmes šo pašu iemeslu dēļ bija pietiekamas, lai kvalificētos uzņemšanai. Tāpat iespējas īstenošanai būtisks bija fakts, ka advokātu birojs šīs prakses laikā man nodrošināja finansiālu atbalstu.
Universitātē un advokātu birojā iegūtās zināšanas kombinācijā ar aktīviem iespēju meklējumiem pavēra durvis uz praksi Vācijas parlamentā, darbu Satversmes tiesā un studijām ASV, kas nu rezultējas ar praksēm Pace Universitātes sieviešu tiesību centrā un Kongresa bibliotēkā. Nekas no tā nebūtu iespējams bez ceļā satikto profesionāļu uzticēšanās, rekomendācijām un atbalsta.
Protams, saņemti arī atteikumi un nedotas iespējas. Šādā situācijā padoms "nepadoties" (vai "neņemt galvā") skan ciniski, vēl baisāka dažiem šķitīs "kontaktu tīklu veidošana", tomēr abos no tiem ir savs patiesības grauds.
Esat ne tikai LU Juridiskās fakultātes absolvente, bet arī ieguvusi zināšanas dažādās Eiropas augstskolās un nu – arī pāri okeānam UConn Law. Pastāstiet, lūdzu, vairāk par studijām ASV!
Vēlētos sākt ar pamudinājumu ikkatram jaunajam juristam (studentam) meklēt iespējas ārpus valsts robežām. Uzkrāt darba gadus pēc absolvēšanas būs vēl daudz laika (protams, ja ignorējam katastrofālākos klimata krīzes scenārijus). Savukārt tādas iespējas kā Erasmus tiek piedāvātas tikai ļoti īsu sprīdi, un tās pilnībā maina skatupunktus uz tiesībām un pasauli. Turklāt kvalificēties tieši Erasmus studentu apmaiņai bakalaura vai maģistra laikā arī ir relatīvi vienkārši, it sevišķi ar galamērķa valodas zināšanām.
Savukārt Fulbraita stipendijas atlases process prasa rekomendācijas no jomas profesionāļiem, skaidri definētus karjeras mērķus, spēju reprezentēt Latvijas valsti ārpus tās robežām, apņēmību pēc atgriešanās dalīties ar iegūtajām zināšanām, kā arī prasmi visu iepriekšminētās personības šķautnes veiksmīgi prezentēt intervijā ar negaidītiem jautājumiem.
Iespēja veselu gadu pilnībā nodoties studijām bez jebkādiem citiem pienākumiem ir neizmērojama dāvana. No otras puses, ASV nemaz citādi nevarētu, jo apgūstamajiem materiāliem jāvelta aptuveni 44 līdz 50 stundas nedēļā, tam vēl neaptverot papildu pētniecību vai diskusijas ar profesoriem, iknedēļas vieslekcijas katrā pusdienu pārtraukumā un vakara diskusijas. Grūti izcelt tikai vienu šo studiju vērtību. Profesoru nemitīgā pieejamība un piezemētība komunikācijā ar studentiem un nemitīgi sniegtais atbalsts; Sokrātiskā metode, kas pārvērš ik lekciju intensīvās diskusijās; pieeju starpdisciplinaritāte, tiesības integrējot ar antropoloģiju, socioloģiju un citām zinātnes nozarēm; fantastiskās spriedumu un pētījumu datubāzes; studentu daudzveidīgās organizācijas un pašu organizētās konferences; nemitīgais fokuss uz perfekto jābūtību iepretim potenciāli kļūdainajai esībai, analizējot, kur tieši radušies traucēkļi; aktīvā studentu virzīšana uz darbu nevalstiskajās institūcijās vai valsts dienestā; pētniecības metožu kritika un pētniecības bibliotekāru darbs un atbalsts – tas viss veido unikālu pieredzi. Protams, laiks te arī ļauj īpaši novērtēt Eiropas Savienības tiesību sistēmas priekšrocības, piemēram, patērētāju tiesību aizsardzību.
Jūsu novēlējums Latvijas juristiem!
Lai reizēm izdodas neuztvert sevi pārāk nopietni, bet vienmēr – darīt labu.