ŽURNĀLS Numura tēma

18. Jūlijs 2023 /Nr.29 (1295)

Cietušo tiesību aizsardzība: starp esamību un jābūtību
2 komentāri

Jautājums par cietušo tiesību aizsardzības efektivitāti kriminālprocesuālajās attiecībās laiku pa laikam iegūst jaunu aktualitāti – it sevišķi tajos brīžos, kad medijos parādās vēstis par gadījumiem, kur sistēmiskas noregulējuma nepilnības vai cilvēcisko kvalitāšu trūkums neatgriezeniski mainījis cilvēku dzīvi un likteni. Ar nožēlu gan dažkārt jākonstatē, ka jēgpilni rosinājumi esošo trūkumu labošanai tiek ieviesti ar novēlošanos, proti, kad risināmo jautājumu loks netverami samilzis. Šī tematiskā izdevuma mērķis ir vērst likumdevēja un tiesību normu piemērotāju uzmanību uz praktiskā dimensijā konstatējamajām problēmām, kas saistītas ar cietušo tiesību jēgpilnu aizsardzību, kā arī mudina uz viedokļu apmaiņu par tiem aspektiem, kas būtu uzlabojami, lai cietušo tiesību realizācija kriminālprocesā kļūtu jēgpilnāka.

Dr. iur. Andrejs Judins, raksturojot cietušo kā kriminālprocesa dalībnieku, pievērsies vērtējumam par cietušā tiesisko stāvokli, analizējot to gan tiesisko garantiju dimensijā, gan tiesību normu interpretācijas un praktiskās piemērošanas rezultātu aspektā. Autors uzsvēris, ka kriminālprocesa pamatmērķis ir vērsts uz taisnīguma atjaunošanu, ar to saprotot arī cietušā interešu aizsardzību un respektēšanu, nosodot likumpārkāpuma izdarīšanu un piemērojot vainīgajai personai kriminālsodu, kas rada viņai nelabvēlīgas sekas. Vienlaikus akcentēts arī cietušā tiesību būt informētam būtiskums, to sasaistot ar apstākli, ka aktīva cietušā dalība kriminālprocesā ir atkarīga no saņemtās informācijas skaidrības un saprotamības.

Vērtējumu par cietušo tiesību attīstības perspektīvām un to harmonizāciju ar Eiropas Savienības tiesībām savā publikācijā sniedzis Mg. iur. Dāvids Gurevičs. Autors norādījis, ka līdzšinējie mēģinājumi visā Eiropas Savienībā vienādot cietušā tiesību garantijas nav bijuši pietiekami sekmīgi. Tas ir raisījis nepieciešamību izstrādāt jaunu direktīvu, kas būtu vērsta uz vardarbības pret sievietēm un ģimenē apkarošanu, kuras mērķis ir paredzēt kriminalizējamos nodarījumus, sankcijas pret tiem, kā arī cietušo aizsardzības un atbalsta pasākumus. Transponējot direktīvu nacionālajās tiesībās, paredzams, ka pārmaiņas skars gan Krimināllikuma, gan Kriminālprocesa likuma normas.

Zvērināta advokāte Anete Dimitrovska un zvērināts advokāts Andris Lazdiņš pievērsušies cietušo tiesību realizācijas problēmaspektiem pirmstiesas kriminālprocesā, uzsverot, ka, pat neraugoties uz objektīvu lietas sarežģītību, cietušo tiesību aizsardzība nekādā gadījumā nedrīkstētu kļūt simboliska un formāla, jo īpaši attiecībā uz tiesībām saņemt nepieciešamo informācijas minimumu par attiecīgo kriminālprocesu. Lai risinātu šo problēmu, autori rosina veicināt sekmīgu sadarbību starp iesaistītajām pusēm (policiju, prokuratūru, tiesu, cietušajiem un viņu pārstāvjiem), kā arī aktīvāk izmantot starptautiskos mehānismus pārrobežu sadarbībai.

Latvijā sevišķu aktualitāti ieguvušais jautājums par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušanas grūtībām plašāk izgaismots Ilutas Lāces publikācijā, analizējot biedrības "Centrs MARTA" ikdienas darbu un tiesībsargājošo institūciju darbību, kas ne vienmēr ļauj efektīvi pasargāt cietušos no vardarbības, kas saistīta ar dzimumu. Tā, piemēram, Krimināllikuma vietā tiek piemērots Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā vai, uzsākot kriminālprocesu, reti tiek piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums –, kas tādējādi neļauj mazināt vardarbības veicēja radītos letalitātes riskus sievietei un bērniem.

Vērtējot gadījumus, kas saistīti ar bērnu tiesību un interešu aizsardzību, vērību pelna Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pamudinājums aktīvi rīkoties gadījumos, ja ir pamatotas aizdomas par to, ka bērns ir cietis no vardarbības. Cita starpā tas nozīmē pienākumu citām personām, bet jo sevišķi bērna vecākiem būt apzinīgākiem un aktīvāk iesaistīties administratīvā pārkāpuma procesa vešanā.

Kontekstā ar cietušo tiesību uz informāciju efektivitāti virkni problēmjautājumu izgaismo Juridiskās palīdzības administrācijas Juridiskās nodaļas vadītājas vietnieces Anetes Turlajas publikācija, norādot, ka formālisms tiesībsargājošo iestāžu darbā var kavēt valsts kompensācijas cietušajiem izmaksu. Tāpat publikācijā rosināta nepieciešamība apsvērt, vai patlaban noteiktais maksimālais valsts kompensācijas apmērs šobrīd ir atbilstošs Latvijas ekonomiskajai situācijai un nodrošina taisnīgu un samērīgu kompensāciju cietušajiem.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Lielbriede L. Cietušo tiesību aizsardzība: starp esamību un jābūtību. Jurista Vārds, 18.07.2023., Nr. 29 (1295), 6.lpp.
komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Voldemārs
20. Jūlijs 2023 / 10:04
0
ATBILDĒT
Neapšaubāmi, ka šobrīd cietušo tiesības ne vienmēr tiek ievērotas. Kā piemēru gribu minēt tiesības uz pārstāvību (KPL104.p) Minētā likuma norma nosaka, ka jebkura fiziska persona var būt cietušā pārstāvis, ja cietušais to lūdz un tas tikai jāieraksta nopratināšanas protokolā. Tāpēc nepamatota ir procesa virzītāja prasība pēc notariāli apliecinātas pilnvaras vai advokāta ordera. Aizbildinājums, ka procesuālās darbības veicējs procesa virzītāja uzdevumā, nav procesa virzītājs un uz viņu neattiecas KPL 104.panta 1.d., nepārprotami ir absurds, ar to tiek pārkāpts KPL 26.p. 2.d. 4.p., 394.p. Ir informācija, ka atsevišķas tiesas arī neļauj būt par pārstāvi bez notariāli apliecināta pilnvarojuma.
Juris
20. Jūlijs 2023 / 00:04
0
ATBILDĒT
Jēgpilna jābūtība. Tukša teoretizēšana
visi numura raksti
Andrejs Judins
Skaidrojumi. Viedokļi
Fiziskā persona kā cietušais Latvijas kriminālprocesā
Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) mērķis ir noteikt tādu kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās ...
Dāvids Gurevičs
Skaidrojumi. Viedokļi
Cietušo tiesību harmonizācija Eiropas Savienībā: cerības un realitāte
Andris Lazdiņš, Anete Dimitrovska
Skaidrojumi. Viedokļi
Cietušo tiesībām pirmstiesas kriminālprocesā nedrīkst būt formāls raksturs
Periodiski medijos tiek publicētas ziņas par izmeklēšanas iestāžu un prokuratūras veiksmes stāstiem – liela apjoma lietām, kurās valsts ir tikusi galā ar saviem pamatpienākumiem salīdzinoši īsā termiņā. Tas varētu radīt ...
Iluta Lāce
Skaidrojumi. Viedokļi
Ģimenes vardarbībā cietušo perspektīvas nozīme tiesībsargājošo institūciju darbā
Biedrības "Centrs MARTA" ikdienas rūpals ir ar dzimumu saistīta vardarbība un cilvēku tirdzniecībā cietušas personas. Strādājot ar cietušajām personām, izkristalizējas cietušo vajadzības viņu tiesību aizstāvības procesā, – ir ...
10 komentāri
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija
Viedoklis
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vērtējumspar vecāku lomu administratīvā pārkāpuma procesaefektīvā norisē
AUTORU KATALOGS