ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

18. Jūlijs 2023 /Nr.29 (1295)

Fiziskā persona kā cietušais Latvijas kriminālprocesā
Dr. iur.
Andrejs Judins
 

Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) mērķis ir noteikt tādu kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē. Krimināltiesisko attiecību taisnīgs noregulējums, kā arī taisnīguma atjaunošana nav iedomājama bez cietušā interešu respektēšanas un ievērošanas. Noziedzīga nodarījuma upuris, tāpat kā noziedzīga nodarījuma izdarītājs, ir kriminālprocesa centrālās figūras. Pirmajam ar noziedzīgo nodarījumu nodarīts kaitējums, otrais ir persona, kura šo kaitējumu ir radījusi.

Krimināltiesisko mērķu sasniegšana ir iespējama vien gadījumos, kad šo konkrēto kriminālprocesā iesaistīto personu tiesības ir ne vien deklarētas normatīvajos aktos, bet arī tiek ievērotas kriminālprocesa gaitā. Kriminālprocess notiek visas sabiedrības interesēs, un sabiedrība kā indivīdu kopa ir ieinteresēta, lai (a) katras personas likumīgās intereses tiktu efektīvi aizsargātas, nodrošinot, ka (b) persona, kura ir pārkāpusi likumā noteikto aizliegumu, tiktu saukta pie atbildības un sodīta, lai (c) katrs kriminālprocess būtu brīdinājums eventuāliem likumpārkāpējiem par nelabvēlīgām tiesiskām sekām, kas iestājas pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas.

Aizdomās turētajam un apsūdzētajam, ņemot vērā KPL 19. pantā nostiprināto nevainīguma prezumpcijas principu, nav jāpierāda, ka viņš nav vainīgs noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Pierādīšanas pienākums ir izmeklētājam un prokuroram – viņiem ir jāiegūst un jānostiprina pietiekamas ziņas par faktiem, kas apstiprina gan paša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, gan apsūdzētās personas vainu tajā. To ievērojot, mūsdienu kriminālprocesi nereti izskatās pēc savdabīgām "sacensībām", kurās viena puse – persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, – cenšas kriminālprocesu izjaukt, novilcināt, panākt tā izbeigšanu vai vismaz noslēgšanos ar viņai maksimāli labvēlīgu iznākumu, savukārt otra puse – izmeklētājs/apsūdzības uzturētājs – dara visu iespējamo, lai ar neapgāžamiem faktiem pierādītu personas vainu noziedzīgā nodarījumā un neļautu vainīgajai personai izvairīties no atbildības par izdarīto. Kāda loma ir cietušajam kriminālprocesā, kurā notiek intelektuāla divcīņa starp izmeklētāju/prokuroru un personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību?

Kaut gan likums deklarē cietušajiem plašas tiesības, procesa virzītājam cietušais dažreiz ir tikai persona, kuras liecības pierāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet savu tiesību aktīva izmantošana ir traucēklis viņa darbā. Vairākiem procesa virzītājiem ideāls cietušais ir tāds, kurš pēc aicinājuma ierodas uz pratināšanu, sniedz liecības un pacietīgi gaida tiesas spriedumu, "netraucējot" procesa virzītājam strādāt.

Nav iemesla uzskatīt, ka visiem procesa virzītājiem trūkst empātijas un viņi visi skatās uz cietušo kā personu, kas apgrūtina viņu darbu. Tomēr tādu gadījumu netrūkst, turklāt nebūtu pareizi tajā vainot vien procesa virzītāju "nejūtīgumu" – gan viņu darba slodze un izdegšana; gan nepieciešamība vienlaikus strādāt ar vairākām krimināllietām; gan "aktīvie" cietušie, kuri katru otro dienu sazinās ar procesa virzītāju, meklē viņa uzmanību un prasa, lai noziedzīgais nodarījums tiktu ātri atklāts un izmeklēts; gan nepieciešamība vairākkārt skaidrot vienam un tam pašam cietušajam kaut ko tādu, kas procesa virzītājam šķiet pašsaprotams; gan nepamatotas sūdzības par nolaidīgu izmeklēšanu un nepieciešamība uz tām reaģēt, gan arī vēl citi apstākļi ietekmē procesa virzītāja attieksmi un mijiedarbību ar cietušo.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Linda Lielbriede
Numura tēma
Cietušo tiesību aizsardzība: starp esamību un jābūtību
2 komentāri
Dāvids Gurevičs
Skaidrojumi. Viedokļi
Cietušo tiesību harmonizācija Eiropas Savienībā: cerības un realitāte
Andris Lazdiņš, Anete Dimitrovska
Skaidrojumi. Viedokļi
Cietušo tiesībām pirmstiesas kriminālprocesā nedrīkst būt formāls raksturs
Periodiski medijos tiek publicētas ziņas par izmeklēšanas iestāžu un prokuratūras veiksmes stāstiem – liela apjoma lietām, kurās valsts ir tikusi galā ar saviem pamatpienākumiem salīdzinoši īsā termiņā. Tas varētu radīt ...
Iluta Lāce
Skaidrojumi. Viedokļi
Ģimenes vardarbībā cietušo perspektīvas nozīme tiesībsargājošo institūciju darbā
Biedrības "Centrs MARTA" ikdienas rūpals ir ar dzimumu saistīta vardarbība un cilvēku tirdzniecībā cietušas personas. Strādājot ar cietušajām personām, izkristalizējas cietušo vajadzības viņu tiesību aizstāvības procesā, – ir ...
10 komentāri
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija
Viedoklis
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vērtējumspar vecāku lomu administratīvā pārkāpuma procesaefektīvā norisē
AUTORU KATALOGS