I
Šodien šeit, Rīgas pils Svētku zālē, mēs godinām profesoru Dītrihu Andreju Lēberu viņa simtajā dzimšanas dienā. Latvija augstu vērtē profesora Lēbera veikumu Latvijas labā un vienmēr būs pateicīga par viņa uzticību savai dzimtenei. Profesora mūžs ir spilgts apliecinājums tam, ka arī viens jurists, zinātnieks un akadēmiķis var ietekmēt vēstures gaitu un sekmēt taisnīguma atjaunošanu.
II
Tas bija ierakstīts viņa liktenī, piedzimstot neatkarīgajā Latvijā piecus gadus pēc valsts dibināšanas senatora Augusta Lēbera ģimenē, uzaugot kā Latvijas pilsonim un izvēloties turpināt tēva darbu tieslietās, savus talantus, spējas un darbus veltīt dzimtenei.
Divdesmitais gadsimts bija sarežģīts un traģisks neatkarīgajai Latvijai, mūsu tautai un arī vācbaltiešu kopienai, kurai bija piederīgs profesors Lēbers. Molotova–Ribentropa pakts noteica viņa dzīvi: Latvijas atstāšana PSRS ietekmes zonā, vācbaltiešu piespiedu izceļošana no PSRS uz Vāciju, Latvijas pilsonības atņemšana. Tas viss nozīmēja milzīgas izmaiņas draugu un paziņu lokā un visā ierastajā dzīvē kopumā.
Garo okupācijas gadu laikā Lēbers nezaudēja ticību, ka taisnīgums uzvarēs un Latvija atkal būs brīva un neatkarīga, un darīja visu iespējamo, lai to sekmētu.
III
Profesora Lēbera lēmumu nezaudēt likteņkopību ar Latvijas valsti un tās tautu okupācijas gados apstiprināja viņa Latvijas pilsoņa pase, kuru izsniedza Latvijas sūtniecība Londonā.
Izceļojot no Latvijas 1939. gadā, vācbaltiešiem tika atņemta Latvijas pilsonība. To paredzēja Latvijas un Vācijas izceļošanas līgums, kas bija noslēgts tūlīt pēc Molotova–Ribentropa pakta. Tāds lēmums par izceļošanu bija jāpieņem arī par Lēberu ģimeni.
Pēc kara, 1954. gada 6. janvārī, Dītrihs Andrejs Lēbers vērsās Latvijas sūtniecībā Londonā, lūdzot viņu uzskatīt par Latvijas pilsoni un izsniegt viņam Latvijas pilsoņa pasi. Latvijas sūtniecība viņam 1954. gada 13. jūlijā šo pasi arī izsniedza.
Pārbaudot Lēbera sniegtās ziņas, Latvijas sūtniecība noskaidroja, ka viņš ir lojāls Latvijas valstij un ar savu darbu "izrādījis simpātiju Latvijas valsts idejai, latviešu saimei trimdā un visam, kas saistās ar latviešu cīņu dēļ atgriešanās dzimtenē".
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes