Dienvidkurzemes prokuratūras prokurore. Līdz šim "Jurista Vārdā" publicēti četri viņas raksti, pirmais – 2012. gadā. Visas autores publikācijas pieejamas Autoru katalogā juristavards.lv.
Kas jūs pamudināja uz pirmo publikāciju "Jurista Vārdā"?
Pirmais raksts bija par Latvijas–Lietuvas jūras robežu. Par šo tēmu rakstīju maģistra darbu citā specialitātē, tas bija vēl pirms sāku studēt juristos. Vairs neatceros, kas pamudināja uzrakstīt rakstu. Iespējams, apziņa, ka kādam rakstītais var būt noderīgs un/vai interesants.
Kad un kā top jūsu raksti?
Pēdējie divi raksti (par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un konfiskāciju) tapa ļoti ilgā laika posmā – kāda pusotra, divu gadu laikā. Faktiski ideja par rakstu radās tad, kad daudz bija izpētīts.
Vai publikācijas "Jurista Vārdā" ietekmē likumdošanas procesu, tiesību politiku un tiesu praksi?
Tiesu praksi ietekmē, spriežot pēc tā, ka tiesas nolēmumos regulāri atsaucas uz "Jurista Vārda" publikācijām.
Kāpēc juristiem būtu jāraksta "Jurista Vārdam"?
Jo Latvijā ir maz juridiskās literatūras. Svarīgi arī, lai rakstam būtu kāds praktisks pienesums tiesību attīstībā.
Kāpēc izvēlējaties kļūt pat juristi? Vai uzskatāt, ka tā bija pareizā izvēle?
Pirmo augstāko izglītību ieguvu citā specialitātē, kurā arī nedaudz strādāju. Kad sāku strādāt amatā ar juridisku ievirzi, sapratu, ka vēlos studēt juristos.
Jau pirmās izglītības laikā bija kurss, kas saistīts ar tiesību jautājumiem, kurā viens no rakstu darbiem bija par ģenerālklauzulas jēdzienu – pirmo reizi dzirdēju tādu terminu. Darbs tika labi novērtēts, kas radīja pārliecību, ka šāda veida darbi padodas.
Savos akadēmiskajos pētījumos esat pievērsusies vides tiesību problēmjautājumiem – kā jūs vērtētu globālos centienus vides aizsardzībā, un vai Latvijā iedzīvotājiem ir pietiekama izpratne par minētajiem jautājumiem? Vai pati esat "zaļā dzīvesveida" atbalstītāja?
Vides tiesības bija virziens, kas studiju laikā ieinteresēja visvairāk (atšķirībā no krimināltiesībām). Latvijā, manuprāt, ir ielikti stipri vides tiesību pamati, ko Augstākā tiesa turpina attīstīt.
Nesauktu sevi par īpašu zaļā dzīvesveida atbalstītāju – vairāk interesē tieši piekļuves tiesības publiskajiem ūdeņiem un jūras piekrastes un piejūras mežu saglabāšana, jo tās ir nozīmīgas Latvijas vērtības.
Vai lasāt "Jurista Vārdu"? Kādas tēmas, sadaļas un autori jūs īpaši saista?
Lasu jau sen. Saista raksti par materiālajām krimināltiesībām, kā arī par kriminālprocesu, ja tajos ir pateikts kaut kas jauns. Arī tādi raksti, ar kuriem nepieciešamība iepazīties rodas praksē un kas ļoti labi atklāj konkrēto tēmu (piemēram, par uzņēmuma pāreju).
Esat paudusi viedokli, ka likumdevējam, raugoties nākotnē, būtu jāapsver eitanāzijas izmantošanu legalizējošs regulējums – aizritējuši vairāk nekā 12 gadi kopš šī viedokļa izskanēšanas, taču pat globāli pasaule uz to raugās visnotaļ piesardzīgi. Kādi ir jūsu ieskati minētajā jautājumā patlaban?
Domāju, ka ar laiku sabiedriskā doma mainīsies un tas kļūs vairāk paša cilvēka izvēles jautājums.
Kas, jūsuprāt, ir svarīgākās tieslietu un tiesību politikas aktualitātes, kurām jāseko līdzi?
Svarīgi saglabāt iespējami neapbūvētu jūras piekrasti, kā arī publiski pieejamu tauvas joslu ap ezeriem un gar upēm.
Ilgāku laiku strādājāt valsts pārvaldes institūcijās, taču 2018. gadā izlēmāt kļūt par prokurori – kā nonācāt līdz šādai izvēlei, un ar kādiem izaicinājumiem ikdienas darbā sastopaties, galvenokārt praktizējot krimināltiesību jomā?
Pabeidzot maģistrantūru, izlaidumā ģenerālprokurors savā uzrunā aicināja pieteikties prokurora amatam. Prokurora amats man šķita piemērotākais no trim pamata amatiem juridiskajās profesijās (tiesneša, prokurora, advokāta). Tikai tad sāku intensīvi papildināt zināšanas krimināltiesībās.
Atskatoties svarīga nozīme bija arī studiju praksei krimināltiesībās, ko izgāju Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē. Prakse nostiprināja pārliecību, ka interesē jautājumi saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem. Kad sāku stažēties prokuratūrā, kolēģi bija priecīgi, ka kāds labprātīgi uzņemas šādu specializāciju. Līdz ar to viss sakrita.
Vēl pirms studijām, vispār nedomājot par iespēju kādreiz strādāt krimināltiesību jomā, nopirku Māra Lejas grāmatu par krāpšanu – skaidrā rakstības stila un skarto jautājumu dēļ, kas šķita noderīgi kopumā.
Ikdienā izaicinājums ir atrast pamatojumu, kādēļ likuma normas ir tieši tādas, jo avoti mēdz būt izkaisīti vai nereti tādu nav vispār. Dažkārt ir grūti atrast pamatojumu arī tiesas atziņām. Kopumā tomēr argumentācijai tiek piešķirta arvien lielāka nozīme, agrākās atziņas tiek arī mainītas.
Iespējams, daļai lasītāju mazāk zināms ir jūsu fotoblogs sociālā tīmekļa vietnē "Instagram" – kā jūs atradāt aicinājumu šādam vaļaspriekam un kādos brīžos rodat iedvesmu "īstajam kadrējumam"?
Fotogrāfijas pamatā ir no Liepājas un arī ceļojumu foto. Tie ir brīži, kad iedvesma nav īpaši jāmeklē.
Jūsu novēlējums "Jurista Vārdam" un Latvijas juristiem!
Droši vien svarīga ir spēja pajokot.