ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

15. Augusts 2023 /Nr.33 (1299)

Baltijas valstu elektroenerģijas tirgus attīstības plāns
Dr. oec.
Olga Bogdanova
Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas prezidente 
Dr. sc. ing.
Gatis Junghāns
AS "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis 
Santa Zāģere-Tihova
AS "Augstsprieguma tīkls" tirgus projektu vadītāja 

Šajā rakstā dots ieskats par Baltijas valstīs plānotajām būtiskajām elektroenerģijas tirgus izmaiņām laika periodā līdz 2025. gadam.

Viens no Eiropas Savienības (ES) enerģētikas politikas mērķiem ir veicināt atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanu. AER ģenerācijas pieaugums ir būtisks nosacījums siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājumam un virzībai uz klimatneitralitāti, kuras pamatprincipi formulēti gan 2015. gada Parīzes nolīgumā, gan ES stratēģiskos dokumentos, tostarp "Klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam no 2020. gada līdz 2030. gadam".

2018. gadā aktualizētā Atjaunojamās enerģijas direk­tīva,1 kas tika pieņemta līdztekus ar pārskatīto Energoefektivitātes direktīvu2 un jaunu pārvaldības regulu,3 ir daļa no pakotnes "Tīru enerģiju ikvienam Eiropā". Šo iniciatīvu mērķis – nodrošināt jaunu visaptverošu enerģētikas nozares tiesisko regulējumu nākamajai desmitgadei.

2021. gada jūlijā Eiropas Komisija nāca klajā ar jaunu pakotni "Gatavi mērķrādītājam 55 %" (Fit for 55) jeb priekšlikumu kopumu ES tiesību aktu pārskatīšanai un atjaunināšanai, piedāvājot paātrināt saistību izpildi klimata politikas jomā un rosinot līdz 2030. gadam SEG emisijas samazināt par vismaz 55 %.

2022. gadā Krievija uzsāka karu Ukrainā, un par galveno problēmu kļuva enerģētiskā drošība. Eiropa pieredzēja apjomīgu energoresursu piegādes ķēžu pārrāvumu. Dabasgāzes imports no Krievijas uz Poliju un Bulgāriju tika apturēts; arīdzan tika pārtrauktas elektroenerģijas un dabasgāzes piegādes Baltijas valstīm un Somijai.4

Patlaban Baltijas energosistēma strādā sinhroni ar Krievijas apvienoto energosistēmu. Baltijas valstu pārvades sistēmu operatori (PSO) daļēji balansē Baltijas energosistēmu, neitralizējot lielākās patēriņa un ģenerācijas līdzsvara novirzes. Savukārt Krievijas Federācijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators atbild par precīza balansa un stabilas frekvences nepārtrauktību Baltijas energosistēmā. 2025. gadā ir plānota Baltijas valstu energosistēmas sinhronizācija ar Centrāleiropas tīkliem, līdz ar to Baltijas reģiona tirgū būs jānodrošina jauni pakalpojumi elektroenerģijas sistēmas stabilizācijai.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Valentija Liholaja
Skaidrojumi. Viedokļi
Cietsirdība pret dzīvnieku un atbildība par to
Pievērsties šim jautājumam pamudināja Sannijas Matules redaktora sleja žurnālā "Jurista Vārds" šā gada 13. jūnijā,1 kurā aktualizēta tēma par sabiedrībā izplatīto un arvien pieaugošo cietsirdīgo izturēšanos pret dzīvniekiem un ...
3 komentāri
Artūrs Caics
Skaidrojumi. Viedokļi
Satversmes tiesas jaunākā judikatūra enerģētikas lietās
Enerģētikas jomas aktualitāte un nozīme pieaug ne vien starptautiskajās attiecībās, nacionālajā politikā un iedzīvotāju ikdienas dzīvē, bet arī Satversmes tiesas judikatūrā. Iepriekšējos 12 mēnešos Satversmes tiesa ir ...
Kārlis Baltputnis, Kristīne Eglīte, Gunārs Valdmanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Eiropas elektroenerģijas tirgus: evolūcija vai revolūcija
Laura Ratniece
Informācija
Pieejami četru CISG Konsultatīvās padomes Viedokļu tulkojumi latviešu valodā
Aija Rozena
Mūsu autors
Iepazīstieties: JV autore Aija Rozena
Aija Rozena vairākus gadus ieņēma tieslietu ministra padomnieces amatu juridiskos jautājumos. Pirmais raksts par administratīvo pārkāpumu tiesisko regulējumu publicēts 2002. gadā, kad viņa bija Tieslietu ministrijas Publisko tiesību ...
AUTORU KATALOGS